Ekonomikā jēdziens "tīģeris" jeb precīzāk "Āzijas tīģeris" parādījās pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados, Ar to tika apzīmētas vairākas Āzijas valstis (piemēram, Honkonga, Singapūra, Taivāna). Šāds nosaukums valstīm tika dots, salīdzinot to ekonomikas ar tīģeri, un straujo ekonomisko attīstību ar tīģera lēcienu.
Gluži kā dabā katrai sugai eksistē savas īpašās pazīmes, pēc kā to var atšķirt no citām sugām, tā arī ekonomikā šīm valstīm piemita vesela virkne savdabīgu pazīmju, kas ļāva tieši šīs un ne citas valstis dēvēt par "Āzijas tīģeriem”. Pazīmes ir šādas1:
Eksporta modeļa ekonomika;
IKP pieaugums gadā- 6-8%;
IKP pieauguma tempu stabilitāte vairāku gadu (gadu desmitu) garumā;
pāreja no darbietilpīgām uz zinātņietilpīgām un uz augstajām tehnoloģijām balstītām nozarēm;
valsts atbalsts izglītībai
augsts ārvalstu investīciju līmenis (līdz pat 40% no visām investīcijām)
Eksporta modeļa ekonomika nozīmē to, ka lielākā daļa no valstī saražotā tiek ražota eksportam un eksportēta. Tas no vienas puses rada pozitīvu ārējās tirdzniecības bilances rādītāju, bet no otras puses padara valsti visaugstākajā mērā atkarīgu no notikumiem un situācijas ārējos tirgos.
Lai valsts varētu ražot eksportam, tai jāizpilda vairāki nosacījumi. Pirmkārt, tai jābūt pievilcīgai ārvalstu investīcijām. Tieši lielo ārvalstu uzņēmumu ražotņu atvēršana un to produkcija šajās valstīs sastāda lielāko daļu eksporta. Tādējādi izskaidrojams augstais ārvalstu investīciju līmenis.
Sākotnēji "Āzijas tīģeri" investoriem bija pievilcīgi ar lētajām darbaspēka izmaksām. Valstu valdībām laicīgi iesaistoties un, ieguldod līdzekļus izglītībā, ne tikai darbaspēks kļuva investoriem pievilcīgs ar savu augsto izglītības līmeni, bet arī valstīs izpildījās otrais priekšnoteikums, lai tās sekmīgi spētu ražot eksportam. Tātad, otrkārt, valstij jānodrošina augsts izglītības līmenis, lai tā spētu ražot ārējos tirgos pieprasītu, uz zināšanām balstītas ražošanas procesā radītu produkciju. Tas cieši saistīts ar trešo priekšnosacījumu- augsto tehnoloģiju apgūšanu. …
