Tiesvedības vispārīgie noteikumi un raksturojums kriminālprocesā

IEVADS
Mūsdienās liela nozīme ir kriminālprocesam, kura uzdevums ir ātri un pilnīgi atklāt noziedzīgus nodarījumus, noskaidrot vainīgos un nodrošināt likumu pareizu piemērošanu, lai katra persona, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, tiktu taisnīgi sodīta un neviens nevainīgais netiktu saukts pie kriminālatbildības un notiesāts. Kriminālprocesuālo kārtību Latvijā nosaka Latvijas kriminālprocesa likums, kura mērķis ir noteikt tādu kriminālprocesa kārtību, kas nodrošina efektīvu krimināllikuma normu piemērošanu un krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu bez neattaisnotas iejaukšanās personas dzīvē. Šī kriminālprocesuālā kārtība ir vienota un obligāta visās krimināllietās, tiesu prokuratūru un izziņas iestādēs.
2005.gada 21.aprīlī Saeima pieņēma Kriminālprocesa likumu, kurš tika izsludināts 2005.gada 11.maijā un stājās spēkā 2005.gada 1.oktobrī. Jaunpieņemtais likums ieviesis būtiskas izmaiņas kriminālprocesa tiesiskajā reglamentācijā un praktiskajā norisē, tādējādi iezīmējot nozīmīgu pavērsienu kriminālprocesa reformā. Tomēr jāapzinās, ka kriminālprocesa reforma nebūt nav beigusies, tā aktīvi turpinās, ko uzskatāmi pierāda divi pieņemtie likumi par grozījumiem Kriminālprocesa likumā, ar kuriem Kriminālprocesa likums tika grozīts skaitliski daudzās normās un būtiski nozīmīgos jautājumos. Kriminālprocesa likuma pilnveidošana aktīvi noris arī šobrīd.
Šī referāta mērķis ir atspoguļot krimināllietu tiesvedības vispārīgos noteikumus un krimināllietu konkrēto piederību konkrētajai tiesai, izprast tiesas sastāvu un kriminālprocesa posmus.
Lai veiksmīgi īstenotu referātā uzstādīto mērķi, esmu uzstādījis tādus uzdevumus kā iepazīties ar Kriminālprocesa likumu, izprast tiesvedību krimināllietās un to vispārīgos noteikumus.
…