Tiesu vara: struktūra un kompetence

Pēc mūsdienu demokrātijas teorijām, valsts ir cilvēka personisko brīvību garantētāja, vairākuma gribas paudēja un arī mazākuma tiesību aizstāve. Valsts ir mehānisms, kas saskaņo dažādu sabiedrības sociālo grupu (šķiru, slāņu, nāciju u.c.) intereses. Valsts gādā par indivīda un sabiedrības drošību, uzturēdama likumību un tiesisku kārtību.1
Jebkurai valstij raksturīgi trīs pamatelementi: 1) noteikta teritorija; 2) šai teritorijai piesaistītie iedzīvotāji – valsts suverēnā tauta; 3) vara, ko atšķirībā no citiem varas veidiem sauc par publisko varu.2
Varas pastāvēšanas pamatu veido attiecība „valdīt – pakļauties”, kas ļauj valdītājam piespiedu kārtā vai bez tās ietekmēt citu cilvēku darbību, vara paver iespēju kādu pārvadīt un pakļaut savai gribai, piešķirt tiesības pieņemt lēmumus, izdot pavēles, kuras obligātas pakļautajām iestādēm, institūcijām un personām. Vara ir atsevišķa cilvēka vai cilvēku grupas iespēja, balstoties uz likumu, vai piespiedu kārtā ietekmēt un vadīt citu cilvēku darbību. Valsts vara pastāv kā sociālpolitisku attiecību sistēma valsts formā. Varas sistēma ietver varas institūcijas ar attiecīgām tiesībām un pilnvarām apveltītiem cilvēkiem, kas realizē valsts varu. Attiecība „valdīt – pakļauties”, „vadīt – izpildīt” veido sabiedrības politiskās sistēmas pamatu.
Valsts varas sadalīšana ir tad, kad vienoto valsts varu sadala patstāvīgās u neatkarīgās likumdošanas varā, izpildvarā un tiesu varā. …