Tiesu sistēmas raksturojums un notariāts

2.7. Zvērināta notāra palīgs
Zvērināta notāra palīgs var aizstāt notāru atvaļinājuma, slimības un citas attaisnotas prombūtnes laikā. Par zvērināta notāra aizstāšanu viņa atvaļinājuma, slimības un citas attaisnotas prombūtnes laikā jābūt tieslietu ministra vai viņa noteiktas amatpersonas rīkojumam. Aizstājos zvērinātu notāru, zvērināta notāra palīgam par savu amata darbību ir tāda pati disciplinārā, kriminālā un civiltiesiskā atbildība, kāda paredzēta zvērinātiem noāriem.
Zvērināta notāra palīgu pēc zvērināta notāra priekšlikuma un Latvijas Zvērinātu notāru padomes pozitīvas atsauksmes apstiprina amatā tieslietu ministrs. Zvērināta notāra palīgs tieslietu ministram dod solījumu godīgi un apzinīgi pildīt savu pienākumus. Lai kļūtu par kandidātu zvērināta notāra palīga amatam ir šādas prasības:
• ir jābūt Latvijas republikas pilsonim;
• ir jābut sasniegtam divdesmit viena gada vecumam;
• ir jābūt apgūtai iegūtai otrā līmeņa augstākajai profesionālajai izglītībai tiesību zinātnē un jurista kvalifikācijā(protams, pēc akreditētas studiju programmas);
• jāprot valsts valodu;
• jābūt vismaz divus gadus praktizējošam pie zvērināta notāra. [2, 157.-165. lpp]

2.8. Mans viedoklis par notariātu
Pēc manām domām, notariāts pēc uzbūves ir izveidots ļoti labi, tas labi funkcionē un katrs sistēmas posms jeb amats prasa attiecīgu izglītību, pieredzi un zināšanas, kas ņemot vērā zvērinātu notāru palīgu un zvērinātu notāru pienākumu sarakstu ir atbilstoši. Ja prasības būtu zemākas,tad ,manuprāt, notāri nespētu veikt savu darbu pietiekami kvalitatīvi.
Pēc manām domām, tas, ka notāru skaits Latvijā ir ierobežots ir gan labi, gan slikti. Labā puse šim ierobežojumam ir tāda, ka notāru darbu var izsekot kotrolējošās iestādes un tas ir kvalitatīvs. Taču sliktā puse – bieži pie notāriem veidojas rindas. Man šķiet, ka notāru skaitu Latvijā vajadzētu palielināt, balstoties uz to, ka šim amatam ir daudz pienākumu un darbību jomu.
…