Tiesu sistēmu Latvijā veido visas valstī pastāvošās tiesas kopumā, proti, rajonu (pilsētu) tiesas, apgabaltiesas, Augstākā tiesa un Satversmes tiesa, kas norādītas 1992.gada 15.decembra likumā “Par tiesu varu”. Tiesu kopums ir uzskatāms ne vienkārši par mehānisku tiesu apkopojumu, bet par sistēmu, jo tiesas savā starpā ir saistītas gan organizatoriskām, gan funkcionālām saiknēm. Organizatorisko saistību reglamentē likums “Par tiesu varu”, bet funkcionālo – kriminālprocesuālie, civilprocesuālie un administratīvi procesuālie likumi.
Augstākā tiesa
Augstākās tiesas sastāvā ir senāts un divas tiesu palātas – Civillietu tiesu palāta un Krimināllietu tiesu palāta.
Augtākās tiesas senāts ir kasācijas instance visās lietās, kuras izskatījušas rajonu (pilsētu) tiesas un apgabaltiesas.
Kasācija ir likumīgā spēkā nestājušos tiesu nolēmumu (spriedumu, lēmumu) izskatīšana Augstākās tiesas senātā pēc sūdzības nolūkā atcelt pārsūdzamo spriedumu vai lēmumu, ja taisot spriedumu būtiski pārkāpts likums vai process, vai izskatot lietu tiesa būtiski pārkāpusi savas kompetences robežas.
Apelācija ir likumīgā spēkā nestājušos tiesas spriedumu vai lēmumu izskatīšana pēc būtības tiesu instancē kā faktisku, tā juridisku iemeslu dēļ.
Augstākās tiesas tiesnesi pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma Saeima apstiprina amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Visi Augstākās tiesas tiesneši veido plēnumu (tiesnešu kopsapulci). Tiesu palātas sastāvā ir palātas priekšsēdētājs un šīs palātas Augstākās tiesas tiesneši.…