Cilvēks nevar dzīvot viens pats. Ikviens izjūt nepieciešamību pēc citiem cilvēkiem. Ja cilvēks jūt, ka viņš nevienam nav vajadzīgs, var rasties dziļa depresija. Arī vientulība izraisa psihiskas novirzes un pat nāvi. Kā piemēru var minēt vienu no pašiem smagākajiem sodiem senā pagātnē – izraidīšanu no cilts. Arī tagad dažās valstīs tiek izmantots tāds kriminālsoda izpildes veids kā notiesātā turēšana cietumā vieninieka kamerā.
Cilvēks ir sabiedriska būtne, kam citu cilvēku sabiedrība ir nepieciešama ne tikai savu fizioloģisko n materiālo, bet arī garīgo interešu nodrošināšanai un aizsardzībai. Bet, dzīvojot sabiedrībā, rodas domstarpības un dažādi pārkāpumi, tāpēc ir nepieciešama tiesību aizsardzības sistēma. Tiesas ir tās daļa.
Latvijā ir trīspakāpju tiesu sistēma:
zemākā pakāpe - rajonu (pilsētu) tiesas,
vidējā pakāpe - apgabaltiesas,
augstākā pakāpe - Augstākā tiesa.
Līdzīgi tiesas tiek dalītas arī pēc to kompetences jeb tā saucamās lietu piekritības (lietu piekritība pilnībā neatbilst tiesu pakāpēm, un to nosaka procesuālie likumi). Izšķir trīs tiesu instances — pirmās instances tiesas, apelācijas instances tiesas, kasācijas instances tiesa.
Rajonu (pilsētu) tiesas
Latvijā ir izveidotas 34 zemākās pakāpes tiesas - rajonu un pilsētu tiesas, kuras sadalītas pa apgabaltiesu rajoniem.
Rajona (pilsētas) tiesa ir pirmās instances tiesa civillietām, krimināllietām un lietām, kas izriet no administratīvi tiesiskajām attiecībām. Civilprocesa un kriminālprocesa likumi nosaka civillietas un krimināllietas, kuras ir piekritīgas (jāizskata) rajona (pilsētas) tiesai.
Rajona (pilsētas) tiesā civillietas ar nelieliem izņēmumiem tiesnesis izskata vienpersoniski. Krimināllietas un atsevišķu kategoriju civillietas tiesa izskata koleģiāli - tiesnesis un divi tiesas piesēdētāji. Likumā noteiktajos gadījumos krimināllietas izskata tiesnesis vienpersoniski. Vienpersoniski tiek izskatītas arī lietas, kas izriet no administratīvām attiecībām.…
