Tiesu medicīniskās ekspertīzes nozīmēšanas vispārīgie noteikumi ir atspoguļoti LR Civilprocesa likumā un LR Kriminālprocesa likumā, kā arī citos normatīvajos aktos. Bet ekspertīzes nozīmēšana kriminālprocesā notiek atbilstoši kriminālprocesa stadijām – pirmstiesas izmeklēšanā var būt nozīmētas pavisam citas ekspertīzes nekā tiesas izmeklēšanas laikā, bet tas, protams, attiecās uz lietas iztiesāšanu pirmās instances tiesā.
Mūsu valstī tiesu ekspertīzes galvenokārt tiek veiktas ekspertīžu iestādēs, tajās strādā speciālisti, kam ir kvalifikācijā kādā konkrētā nozarē. Bet var gadīties arī tādi gadījumi, kad kādu ekspertīzi nevar veikt mūsu valsts eksperti, tad šajā gadījumā tiek uzaicināti eksperti no citas valsts. Bet, manuprāt, tas tiek darīt diezgan reti.
Kas tad vispār ir ekspertīze? Ekspertīze ir procesuālā darbība, kuru veic viens vai vairāki eksperti procesa virzītāja vai tiesas uzdevumā, saņemot lēmumu par ekspertīzes nozīmēšanu.1 Šajā lēmumā obligāti ir jānorāda objekts, kuru nodod pētīšanai ar nolūku noskaidrot kādus svarīgu lietas iztiesāšanā jautājumus, kā arī bieži vien lēmumā tiek norādīti arī jautājumi, kas tiek uzdoti ekspertam katrā atsevišķā lietā tie var būt savādāki, tas ir atkarīgs, kas konkrēti mūs interesē dotajā lietā, kādi apstākļi tiek vērtēti un kādi apstākļi ir jāpierāda. Kā arī saskaņā ar Kriminālprocesa likumu šajā lēmuma ir jānorāda ekspertīzes noteikšanas iemeslus un pamatus, visi apstākļi, kuri ir noskaidroti izmeklēšanas laikā un kas attiecās uz pētāmo objektu, kā arī obligāti ir jānorāda kurai ekspertīžu iestādei tiek uzdots veikt šo ekspertīzi. Ja eksperts nav saņēmis lēmumu, tad viņš var ņemt vērā arī lietā iesaistīto personu rakstisko lūgumu veikt izpēti un dot atbildi uz šajā pieteikumā norādītajiem jautājumiem.
Tiesu psiholoģiskās ekspertīzes veikšana vardarbības gadījumos šobrīd ir aktuāla, bet tā ir tikai daļa no iespējamiem tiesu psiholoģiskās ekspertīzes uzdevumiem. Ir gadījumi, kad vienīgi tiesu psiholoģiskā ekspertīze var atbildēt uz jautājumu par personas emocionālo stāvokli noziedzīga nodarījuma laikā, konstatēt personas emocionālo stāvokli pirms nāves, ja ir aizdomas par pašnāvību, konstatēt personas individuāli psiholoģiskās īpašības, kuras varēja būtiski iespaidot personas rīcību. …