Tiesu prakse lietāspar personas goda un cieņasciviltiesisko aizsardzību

Latvijas Republikas Satversmē noteikts, ka ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus (100. p.). Šīs tiesības var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību (116. p.). Vienlaicīgi noteikts, ka valsts aizsargā cilvēka godu un cieņu (95. p.).
Personas tiesības uz goda un cieņas aizsargāšanu paredzētas arī Latvijas Republikas Civillikumā. Saskaņā ar šā likuma 2352a. pantu katram ir tiesības prasīt tiesas ceļā atsaukt ziņas, kas aizskar viņa godu un cieņu, ja šādu ziņu izplatītājs nepierāda, ka tās atbilst patiesībai.
Ja personas godu un cieņu aizskarošās ziņas izplatītas presē, tad gadījumā, kad tās neatbilst patiesībai, šīs ziņas presē ir jāatsauc. Ja tās ietvertas dokumentā, šāds dokuments jāapmaina. Citos gadījumos atsaukšanas kārtību nosaka tiesa.
Ja kāds prettiesiski aizskar personas godu un cieņu mutvārdiem, rakstiski vai ar darbiem, tad viņam jādod šai personai atlīdzība (mantiska kompensācija). Atlīdzības apmēru nosaka tiesa.
Kā vārda brīvība, tā gods un cieņa ir konstitucionāli aizsargājamas cilvēka pamattiesības. Problēmas rodas, lai izšķirtu, kura no šīm tiesībām ir vairāk aizsargāta. Civillikums nenosaka vārda brīvības robežas.…