Kamēr vien ir pastāvējusi cilvēku organizēta sabiedrība, tajā ir pastāvējušas zināmas normas katra indivīda rīcībai un uzvedībai, kā arī atbildības kritēriji par šo normu neievērošanu. Attīstoties sabiedrībai un kļūstot sarežģītākām sabiedriskajām attiecībām, izveidojās tiesību un pienākumu sistēma, kurai attīstoties un pilnveidojoties radās nepieciešamība pēc zinātnes, kura pētī sistematizē un attīsta tālāk minētos procesus. Šāda zinātne ir Vispārējā tiesību teorija. Viens no jautājumiem ko pētī šī zinātne ir tiesību pārkāpumi un juridiskā atbildība, jo, ja pastāv tiesību un pienākumu normu sistēma, pastāv arī atbildība par šīs sistēmas neievērošanu.
Tiesību pārkāpums pēc savas būtības ir tāda rīcība, kas pēc sava rakstura un orientācijas ir pretēja tiesiski pamatotai rīcībai un uzvedībai. Tiesiski pamatota uzvedība ir saistīta ar tiesību normām un tajās ietverto normu prasību ievērošanu. Izdarot tiesību pārkāpumu, cilvēks bieži vien neievēro citu līdzcilvēku un visas sabiedrības tiesības kopumā. Tiesību pārkāpums izraisa juridisku atbildību.
Tiesību pārkāpums un to izraisošās juridiskās sekas ir specifiska sabiedriska parādība, ar kuru ir jārēķinās sabiedrības dzīvē tās locekļiem, kā arī neapšaubāmi – tiesību sargājošo institūciju darbiniekiem savā ikdienas darbā. Un šeit tad arī parādās tiesību pārkāpuma un juridiskās atbildības pareizas izpratnes un sodu piemērošanas problemātika.
Tiesību pārkāpuma sastāva problēmas ir cieši saistītas ar tiesību pārkāpumu atsevišķu veidu norobežošanu, īpatnībām un atšķirībām šo pārkāpumu sastāvu elementos. Kursa darba ietvaros tiks apskatītas arī tiesību pārkāpuma sastāva problēmas, kā problēmas izvirzot tiesību pārkāpuma sastāva un tā elementu izpratnes jautājumus.
Atjaunojot Latvijas Republikas neatkarību tika praktiski no jauna radīti lielākā daļa likumu un daļu no tiem burtiski kopēti no attīstītajām valstīm. Diemžēl jāatzīst tas, ka mūsu sabiedrība nav gatava pieņemt attīstīto valstu tiesību sistēmas pamatprincipus. Pastāvot visaptverošai korupcijai, kā arī likumiem un citiem normatīvajiem aktiem nepārtraukti mainoties ir radies tiesisks haoss, kurā juridiskā atbildība katrā atsevišķā gadījumā tiek traktēta savādāk, atkarībā no tiesībpiemērojošo institūciju godaprāta.…
