IEVADS
Savā referātā es pievērsīšos tiesu medicīnas attīstībai Latvijā un vispār-visā pasaulē. Pasaulē tiesu medicīna attīstījās vairākos posmos, Latvijā šajā attīstībā varētu izšķirt 4 periodus. Latvijas neatkarība tika proklamēta 1918. gada 18. novembrī, tajā laikā arī Latvijā sāka straujāk attīstīties tiesu medicīnas zinātni. XX gadsimts Latvijas valstī bijis lielu pārmaiņu laiks’’.
Tiesu medicīna pasaulē attīstījās pamazām, tādejādi atvieglojot nozieguma izmeklēšanas gaitu un rezultātus. Manuprāt, noziedzīgs nodarījums var būt ļoti komplicēts un grūti atklājams un tāpēc tā problemātika pieprasa dziļāku un plašāku pētījumu, kuru laiku gaitā ir atvieglojusi tieši tiesu medicīnas eksperti.
Pamatojoties uz Latvijas Republikas Ministra Kabineta noteikumiem nr:51 ‘’Tiesmedicīniskās ekspertīzes veikšanas kārtība’’, tad tiesmedicīniskās ekspertīzes objekti ir fiziskas personas, kuru dzīvībai un veselībai nodarīts kaitējums, vardarbīgā (slepkavība, pašnāvība, nelaimes gadījums) vai pēkšņā nāvē mirušas personas, lietiskie pierādījumi, kā arī, ja nepieciešams, - krimināllietu vai civillietu materiāli un citi objekti, kuru izpēte var sniegt atbildes uz jautājumiem, kas uzdoti lēmumā (lūgumā) par ekspertīzes noteikšanu. Ekspertīzes, kas saistītas ar miesas bojājumu rakstura un smaguma pakāpes noteikšanu, noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību, veselības stāvokļa novērtēšanu, kā arī citas ekspertīzes veic izmeklēšanas nodaļā (ambulancē).Vardarbīgā nāvē, kā arī pēkšņā nāvē mirušas personas, ja ir aizdomas par vardarbību vai ja nav noskaidrota mirušā personība, izmeklē Valsts Tiesu medicīnas ekspertīzes centra tanatoloģijas nodaļā”.
Latvijā Veselības ministrijas pakļautībā ir Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrs, kura darbības mērķis ir tiesu medicīnisko ekspertīžu veikšana, zinātniskā pētniecība un pēcdiploma izglītības nodrošināšana tiesu medicīnas jomā. Ministru kabineta noteikumos Nr:776 ‘’ Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra nolikums’’, ir noteiktas funkcijas, kuras veic šis minētais centrs.
Manuprāt, ir ļoti svarīgi uzzināt, kā tad īsti ir radusies šī tiesu medicīna- zinātnes apakšnozare, kurā pēta medicīnas un bioloģijas jautājumus, kas rodas tiesībsargāšanas iestāžu darbā, izmeklējot vai iztiesājot krimināllietas un civillietas.
TIESU MEDICĪNAS ATTĪSTĪBA
Pats sākums uzskatāms 1889.gada 22.novembrī, kad Parīzes laikraksts ‘’L’Intransigeant’ otrajā lappusē publicēja rakstu ‘’Līķis identificēts’’. Tur bija 2 fotogrāfijas, kurā attēlota satrūdējoša līķa galva un otrajā-tā paša cilvēka seja, nofotografēta viņam dzīvam esot.
Tajā tik nozīmīgajā dienā — 1889. gada 12. novembrī — tiesu medicīna jeb, kā to sauca vācu profesors Mende, justīcijas medicīniska palīgzinātne atskatījās uz samērā īsu savas attīstības vēsturi. Daži vēsturnieki traktēja atsevišķus fragments no mūsu ēras otrajā gadsimtā dzīvojušā grieķu-romiešu ārsta Galēna sacerējumiem, kā tiesu medicīnas piezīmes. Starpcitu, viņi pievērsa lielu uzmanību Galēna ziņojumam par kāda ārsta interesantu atzinumu. Šis ārsts paglābis kādu grieķieti no nosodījuma par neuzticību vīram. Grieķietei piedzimis bērns, kuram nebijis nekādas līdzības ar viņas vīru. Ārsts izskaidrojis to tādējādi, ka šīs sievietes guļamistabā bijis vīrieša portrets un visā grūtniecības laikā viņa, neko nenojauzdama, tīksminājusies par to. Tiek citēts arī seno romiešu ārsts Antistijs, kurš izmeklējis noslepkavotā Jūlija Cēzara līķi un secinājis, ka no divdesmit trijām durtām brūcēm Cēzara ķermeni tikai no vienas brūces krūtīs varēja iestāties nāve.
…
