Intelektuālais īpašums ir vispārīgs rūpnieciskā īpašuma un autortiesību apzīmējums. Parasti ar šo terminu apzīmē tās tiesības, kas saistītas ar patentiem, autortiesībām, blakustiesībām, preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm.
Intelektuālā īpašuma priekšmeta reģistrācija, izmantošana un proti tās saturs ir būtiski atšķirīgs no citām valstīm, salīdzinot ar Latvijas normatīviem aktiem. Jo katra reģionā ir savs tiesību regulējums. Tomēr līdzīgi kā citām tiesību nozarēm arī regulējumam intelektuālā īpašuma tiesību sfērā ir tendence unificēties.
Katrs sava izgudrojuma īpašnieks ir aizsargāts likuma noteiktajā kartībā. Neviena cita persona nevar pretendēt uz viņa tiesībām.
Ja intelektuālā īpašuma īpašnieks pats piekrīt atdot tiesības lietošanai, izmantošanai vai citiem nolūkiem, tad cita persona var brīvi rīkoties ar to intelektuālo īpašumu, citāda veidā to darīt nedrīkst. Proti, intelektuālā īpašuma tiesību sfērā notiek dažādā veidā pārkāpumi, kā pirātisms, kā, piemēram, nelikumīgi zog kādu datorprogrammu, tomēr dažādas nevalstiskas organizācijas cenšas ar to cīnīties.
Jebkura ideja, vai personas radošo spēju rezultātā radīts konkrētais darbs pieder tikai autoram, neatkarīgi no tā, vai darbs ir pabeigts.
Referāta mērķis ir pierādīt to, ka nevienai citai personai, tai skaitā tiesu izpildītājam nav tiesības vērst piedziņu pret intelektuālo īpašumu.
Ja persona ir radījusi kādu darbu, kā to var atņemt, pamatojoties uz likumiem? Ja tas būtu definēts likumos, tas diskriminē cilvēka tiesības un brīvību. Jo tas nebūtu godīgi attiecībā pret pašiem cilvēkiem.
Tā kā Latvijā pastāv hierarhija, visaugstākais juridiskais spēks ir Satversmei, tad pārējie normatīvie akti nevar būt pretrunā ar Satversmi, kas aizsargā cilvēka pamattiesības –94.p.”ikvienam ir tiesības uz brīvību un personas neaizskaramību. Nevienam nedrīkst atņemt vai ierobežot brīvību citādi kā tikai saskaņā ar likumu.”
Tad varam secināt, ka tiesu izpildītājs nevar vērst piedziņu uz intelektuālo īpašumu, tā kā nav atbilstoša likuma, uz kuru mēs varam balstīties.
Tas ir viens no būtiskākajiem pierādījumiem, kas liecina par to, ka tiesu izpildītājiem nav tiesības uz citas personas intelektuālo īpašumu. Kā arī ir citi pierādījumi, kas par to liecina, varat atrast, izlasot referātu.…