Nobeigums
Livonija – svešas varas laicīgo un garīgo kungu izveidota varas pārvaldes un tiesību sistēma, kuru ietekme turpinās līdz pat 20. gs. lai gan Livonija formāli beidza pastāvēt 16. gs. 20 gados.
Liela nozīme tiesas procesā bija sabiedrības iedalījums kārtās, kas nevien radīja atsevišķas kārtu tiesas, bet noteikti arī tiesas spriešanas objektivitāti. XXI gadsimta sākumā Eiropas teritorijā sabiedrība vairs netiek iedalīta kārtās. Ņemot vērā šo faktu, tomēr nevar apgalvot, ka visi cilvēki būtu vienlīdzīgi. Arī mūsdienās jebkuras valsts iedzīvotāji veido sociālas grupas, taču noslāņošanās nerada tiesisku nevienlīdzību, vismaz no pozitīvo (rakstīto) tiesību viedokļa ne.
Pētot jautājumu par tiesu spriešanu attiecībā uz zemniekiem, tātad galvenokārt uz Livonijas iezemiešiem, vācu iekarotājiem bija jāņem vērā gadsimtu gaitā iezemiešu izstrādātajām paražu tiesībām, kam pati senākā tiesību forma, kuras iesākumi bija mutvārdos. Un vācu iekarotāji arī ņēma vērā paražu tiesības daļu no tām pārveidojot kā rakstītās tiesības, kas pēc tam tika izmantotas spriežot tiesu. Tādējādi pamazām vācu iekarotāji izveidoja Livonijas zemnieku kārtu pēc Rietumeiropas parauga.
Liela loma bija valsts un pašvaldību pārvaldes organizācijām, un viena no tādām bija Livonijas landtāgs, kas sanāca laika posmā no 1419. g. līdz 1561. g. Šīs sanāksmes bija organizētas kā kārtu pārstāvniecības institūts un zemniekus, uz viņu pārstāvības tiesību pamata, pārstāvēja zemes kungi un/vai vasaļi., kurā tika pieņemti daudzi svarīgi lēmumi, kā piemēram “Zemnieku tiesības”; verdzības pakāpeniskā likvidēšana u. t. ml.
Viens ir skaidrs – tais laikos nepastāvēja strikta triju varu (likumdevēja vara, izpildvara un tiesu vara) norobežošana vienai no otras, jo viss tikai attīstījās un galvenais mērķis lielākajam vairuma vācu iebraucēju Latvijas un Igaunijas teritorijā bija labklājības nodrošināšana (tirgotājiem) un vietējo iedzīvotāju pievēršana katoļticībai (garīdzniecībai). Līdz ar to nav iespējams runāt par tādu patreiz pastāvošu tiesu principi esamību kā tiesu neatkarība un vienlīdzība, u. t. t.
Livonijas tiesu iekārtas izteiktas pazīmes mūsdienu tiesu sistēmā es īpaši nesaskatu, jo Livonijas tiesu iekārta netika izveidota no jauna bet pārņemta no Vācijas pilsētām un kolonijām.
Es uzskatu, ka vairāk ir palicis dažādajos tiesību aktos noteiktās darbības, kas tika kvalificētas kā kriminālie pārkāpumi un sankcijas par tādu pārkāpumu izdarīšanu.
Uzskatu, ka darbs ir izdevies, protams, vienmēr var vēlēties labāk un labāk, un tas jau saucas - attīstība, uz ko ceru Latvijas tiesu sistēma ieejot Eiropas savienībā.
…
