Tiesu iekārta Livonijā

Livonijas laikmets Latvijas un Igaunijas vēsturē aizsāka jaunu posmu­. Šajā laikā rietumeiropiešu spiešanās uz austrumiem, kas bija aizsākusies jau 10.gs., bet kulmināciju ieguvusi 11. un­ 12. gs. ­ krusta karu laikā, ­ sasniedza Austrumbaltijas zemes. Eiropas krustneši, misionāri un tirgotāji, kas nāca galvenokārt no Vācijas, kā pirmos no vietējiem iedzīvotājiem sastapa lībiešus (livones). Viņu zemi vācieši sāka saukt par Livoniju. Taču vēlāk ar šo vārdu sāka apzīmēt arī citu, vāciešiem pakļauto tautību ­ latgaļu, sēļu, kuršu, zemgaļu un igauņu ­ novadus. Līdzās Livonijas nosaukumam reizēm tika lietots arī cits šīs teritorijas apzīmējums ­ Svētās Marijas zeme vai, kā saka latvieši, ­ Māras zeme. Livonija jeb Māras zeme bija tikai ģeogrāfisks jēdziens, jo tajā ietilpa vairākas valstis. Livoniju kopumā veidoja mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritorijas.
Viduslaiku tiesības raksturīgas ar to partikulārismu. Ne tikai katrai kārtai, bet arī atsevišķiem novadiem un pilsētām bija savas tiesības, bet to saturs pārsvarā bija līdzīgs. Zināmā feodālā laika normatīvo aktu haosā, kuru galvenokārt noteica centrālās varas vājums, par nozīmīgāko nozari izvirzījās krimināltiesības un sodi par to pārkāpšanu.…