NOBEIGUMS
Ar šo autors ir izpildījis izvirzītos darba uzdevumus un izdara šādus secinājumus:
1. Jēdziens LR arvien nav normatīvi nostiprināts un ir terminoloģiski nekonsekvents.
2. Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas izvēlētais apzīmējums „precedentu tiesības” uzskatāms par neveiksmīgu, jo tas norāda uz angloamerikāņu tiesību saimes valstīm raksturīgo precedentu tiesību sistēmu un rada maldinošu saikni ar šajā sistēmā pastāvošo institūtu.
3. Autoraprāt, skaidru un kodolīgu Jēdziena skaidrojumu sniedz J.Neimanis, norādot, ka „tiesnešu tiesības” ir tiesneša atziņa (vai atziņas, autora piezīme), kas tiecas un var kļūt par tiesību normu, ja tiek ilglaicīgi piemērota un tā gūst atzinību sabiedrībā.
4. Tiek izšķirtas likumu konkretizējošas, likumu papildinošas, likumu labojošas, likumu konkurējošas un likumu robus aizpildošas tiesnešu tiesības. Autors ierosina papildināt iedalījumu ar likumu robus radošām tiesnešu tiesībām.
5. Attiecībā uz analizētajiem ST spriedumiem autors norāda, ka ST visbiežāk savu interpretāciju veido, balstoties uz tiesību zinātnē un filosofijā paustajiem uzskatiem, taču analizēto spriedumu ietvaros autors nevar konstatēt, ka ST ir paudusi kādu nebijušu atziņu par LR kā demokrātisku republiku.
6. Attiecībā par tēmu „Autors kā tiesnesis” autors nevar sniegt objektīvu un vērā ņemamu vērtējumu, jo autoram nav personīgas praktiskās pieredzes tiesneša darbā, autors vien sniedz personīgu skatījumu par vērtībām un priekšnoteikumiem, kas būtu ievērojami tiesneša darba ietvaros.
…