Ikdienā lasām dažādas publikācijas laikrakstos un interneta mājas lapās, kuras bieži ir ne visai gaišās krāsās un kurās ir krietna deva kritikas un asas viedokļu apmaiņas. Taču ļoti asu diskusiju vētru izraisīja Satversmes tiesas I.Čepānes un Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta tiesneses J.Briedes publikācijas laikrakstā “Diena”1 pagājušā gada augustā. Iemesls tam bija augsta līmeņa tiesnešu publikācijas, kas iespējams bija pretrunā ētikas normām. Tā rezultātā juristu vidū radās divas frontes: vieni uzskatīja, ka publikācijas atbilst ētikas normām, otri – neatbilst.
Šī referāta mērķis nav analizēt ne principu uz taisnīgu tiesu, ne visiem zināmo “skaļo” lietu materiālus, cik tiesiski vai prettiesiski rīkojusies kāda amatpersona, tiesnesis vai tiesu izpildītājs, par ko bija šie raksti, ne arī kāda tiesneša profesionalitāti un ieguldījumu tiesību zinātnes attīstībā. Uzmanības centrā un nopietna analīze tiks pievērsta jautājumam – kur beidzas tiesneša publikācijas robežas, t.i., cik daudz un kad tiesnesis var publiski izteikties.
Lai varētu atbildēt uz šo jautājumu, vispirms jāatbild uz papildjautājumiem: vai tiesnesis vispār drīkst publicēt rakstus laikrakstos un paust savu viedokli, vai tiesnesis var publiski apspriest tiesvedībā esošas lietas, cik daudz tiesnesis var atļauties izteikties par cita tiesneša nolēmumiem, vai publikācijas ietekmē sabiedrības viedokli par tiesu varu kopumā. …