Pēc mūsdienu demokrātijas teorijām, valsts ir cilvēka personisko brīvību garantētāja, vairākuma gribas paudēja un arī mazākuma tiesību aizstāve.
Valsts ir mehānisms, kas saskaņo dažādu sabiedrības sociālo grupu ( šķiru, slāņu, nāciju u. c. ) intereses. Valsts gādā par indivīda un sabiedrības drošību, uzturēdama likumību un tiesisku kārtību.
Patiesi un īsteni demokrātiska ir tiesiska valsts. Tajā pastāv tiesību prioritāte – pilsoņu, pašas valsts, tās institūciju un amatpersonu pakļautība likumam. Tiesiska valsts no netiesiskas valsts atšķiras arī ar likumu kvalitāti : tiem jābūt humāniem, tiem jānostiprina katra cilvēka neatņemamās tiesības, jāparedz valsts un personības savstarpēja atbildība.
Tiesa jeb “ trešā vara “ ir galvenais tiesiskās kārtības nodrošināšanas līdzeklis. Par likumu ievērošanu un īstenošanu ir atbildīgi visi valsts institūti – valdība, policija, departamenti ( katrs savā nozarē ) un pašvaldības -, bet tiesiskās kārtības uzturēšanā īpaša vieta ir tiesai..
Civiltiesas uzdevums ir izšķirt strīdus par civiltiesībām, piespiest izpildīt šo tiesību uzliktus pienākumus un aizsargāt privātās intereses, lai tās netiek pārkāptas. Sakarā ar to pastāv divi galvenie civilprocesa veidi :
1)Tiesāšana strīdus lietās, kurai jāizšķir strīdi par privāto tiesību stāvokli un jāatjauno pārkāpto tiesību stāvoklis;
2)Apsardzība, kura pastāv iekš tam, ka valsts rūpējas par privāto tiesību nodrošināšanu pret pārkāpumiem un par šo tiesību nostiprināšanu un konstatēšanu.…