Tieslietu un iekšlietu iestāžu sadarbība Eiropas Savienībā, tiesiskie pamati

2. SADARBĪBA TIESLIETĀS UN IEKŠLIETĀS AR LATVIJU
ES tieslietu, iekšlietu sadarbības jomai ir politiska un stratēģiska nozīme stabilitātes, drošības un demokrātijas nodrošināšanā nākotnes Eiropā. Jebkuras valsts, arī Latvijas, iestāšanās ES būtībā ir ES tiesību un pienākumu kopuma (acquis communautaire) pārņemšana, kas ir, gan ES pamatlīgumu un uz šiem līgumiem balstītās likumdošanas un Eiropas Kopienu tiesas spriedumu ieviešana, gan ES kopējo nostāju, darbību, citu dokumentu respektēšana, gan iekļaušanās ES institūciju darbā un finansiālo pienākumu izpilde. Galvenā atbildīgā institūcija tieslietu un iekšlietu sadarbības jomā ir Iekšlietu ministrija. Atbildīgās institūcijas korupcijas novēršanas un apkarošanas jomā un tiesu iestāžu sadarbības jomā ir Tieslietu ministrija un Ģenerālprokuratūra. Migrācijas jomā atbildība tiek dalīta ar Labklājības ministriju.
Attiecībā uz sadarbību tieslietās un iekšlietās iestāja ES nozīmē, ka kandidātvalstis:
1. pilnībā akceptē nosacījumus tieslietu un iekšlietu jomā un praktiskos pasākumus to ieviešanai saskaņā ar LES, kurš papildināt ar Amsterdamas līguma prasībām;
2. apņemas pievienoties instrumentiem, kurus izstrādājusi Eiropadome, kā arī tiem, kurus parakstījušas ES dalībvalstis vai kuri atvērti ES dalībvalstu parakstīšanai;
3. apņemas veikt administratīvus un citus pasākumus, kurus pieņēmusi Eiropadome vai ES dalībvalstis, lai nodrošinātu ciešu praktisku sadarbību starp ES dalībvalstu institūcijām un kompetentām organizācijām, kuras strādā tieslietu un iekšlietu jomā, lai efektīvi ieviestu acquis;
4. apņemas celt savu kompetento institūciju un to vadības sistēmu līmeni atbilstoši ES standartiem, lai efektīvi ieviestu acquis un, it īpaši, lai pieņemtu un veiktu pasākumus ārēju robežu kontrolei, patvēruma un imigrācijas jautājumu risināšanai, kā arī, lai novērstu un apkarotu organizēto noziedzību, terorismu un nelegālu narkotiku tirdzniecību.
…