Šajā darbā autors ir iecerējis īsumā aplūkot Latvijas Republikas Civillikuma 4.daļu “Saistību tiesības”, pievēršot īpašu uzmanību tieši tiesiskiem darījumiem, to būtībai, galvenajām sastāvdaļām.
Darbs ir veidots raksturojot likuma apakšnodaļas katru atsevišķi un cenšoties sniegt priekšstatu par likumā aplūkotajiem terminiem, nosacījumiem vienkāršotā valodā.
“Tiesisks darījums ir atļautā kārtā izdarīta darbība tiesisku attiecību nodibināšanai, pārgrozīšanai vai izbeigšanai.”1
Civillikumā tiek definēts tiesisks darījums ar nolūku nošķirt tiesiskus darījumus, prettiesiskus darījumus un tādus darījumus, kuriem nav tiesiska pamata. Lasot un analizējot Civillikuma 4.daļu “Saistību tiesības”, ir jāņem vērā, ka likumā vārds “darbība”, atsevišķos gadījumos, nozīmē arī bezdarbību.
Apskatot katru tiesisku darījumu atsevišķi, ir jāņem vērā šajā konkrētajā darījumā iesaistītie dalībnieki, konkrētā darījuma priekšmets vai priekšmeti, darījuma dalībnieku gribas izteikums, darījuma sastāvdaļas un forma. Tiesiskā darījuma vērtēšanā jāpievērš uzmanība, vai darījuma dalībniekiem bija tiesības slēgt tiesisku darījumu, vai darījuma priekšmeti ir konkrēti, vai par šo priekšmetu noslēgtais darījums nav aizliegta darbība, vai dalībnieku gribas izteikums ir bijis īsts un brīvi izteikts, vai darījumā ir iekļautas visas būtiskās tā sastāvdaļas un vai darījuma dalībnieki slēdzot šo darījumu ir ievērojuši likuma prasības par darījuma noformēšanas kārtību.
Jāpiezīmē, ka darījuma dalībnieki nav šī darījuma sastāvdaļas. Tiesisks darījums starp darījuma dalībniekiem ir par pamatu tiesiskajām attiecībām, kuras izveidojas starp dalībniekiem no darījuma noslēgšanas momenta.…
