Tiesisks darījums, tā būtība un sastāvdaļas

Sava kursa darba tēmu – Tiesisks darījums, būtība, sastāvdaļas es izvēlējos, jo uzskatu, ka šī tēma mūsdienu juridiskajā praksē ir ļoti aktuāla – ļoti liela mūsu dzīves daļa sastāv no dažādu darījumu slēgšanas, vai tie būtu mutiski vai rakstiski, darbība vai bezdarbība – tam visam var būt savas juridiskas sekas un no tā mēs varam gūt sev kādu labumu vai gluži otrādi – ciest zaudējumus. Tieši tādēļ visiem būtu jāzina, kādā veidā tiesiski darījumu būtu jāslēdz, lai mēs gūtu no tiem vislielāko iespējamo labumu un būtu pasargāti no nejaušībām.
Tiesisks darījums tiek definēts LR Civillikuma 1403. pantā: “Tiesisks darījums ir atļautā kārtā izdarīta darbība tiesisku attiecību nodibināšanai vai izbeigšanai” [4.]. Jāatzīmē, ka tiesību teorijā izplatīts ir definējums:” Darījums ir gribas izpaudums, kas vērsts uz tiesisku attiecību nodibināšanu vai izbeigšanu.” Atšķirība starp Civillikuma un norādīto definējumu nav būtiska, ja vārdu “darbība”, kas lietots 1403. pantā, saprot plašā nozīmē. Tā arī jādara, jo no Civillikuma pantiem ir redzams, ka likumā tieši paredzētos gadījumos tiesisko rezultātu rada arī bezdarbība un klusēšana. Ja darījuma dalībniekiem darbības ir dažādi iztulkojamas, izšķirošā nozīme ir viņu gribai [4., 18.lpp.].
Attiecībā uz tiesiskām attiecībām jāatzīmē, ka tiesiskās attiecības ir sabiedriskas attiecības, kas balstās uz likumu un pauž to dalībnieku gribu.
Mana kursa darba mērķis ir noskaidrot tiesiska darījuma jēdziena būtību un nozīmi praksē.…