Secinājumi
Studiju darba izstrādes procesā autore izspētīja atbilstošu literatūru, normatīvos aktus kā arī tiesu praksi un formulēja secinājumus par tiesiskā darījuma iztulkošanu.
1. Ja darījuma noteikumi nav divejādi saprotami, par to nozīmi nerodas šaubas un nav pierādījumu, ka tie nesaskan ar dalībnieku gribu, tad darījuma iztulkošanas procedūra beidzas. Arī ja darījuma dalībnieki vienojas par to, kādu nozīmi piešķirs noteikumiem, darījuma turpmākā iztulkošana nav nepieciešama.
2. Tiesisko darījumu iztulkošanu ir jānošķir no tiesību normu iztulkošanas. Atšķirībā no likuma interpretācijas, kas ir domāta likumdevēja gribas izzināšanai, darījuma iztulkošanas mērķis nav noskaidrot oferenta patieso gribu, bet to, kā viņa piedāvājumu varēja izprast adresāts.
3. Darījumu iztulkošanas galvenais mērķis ir tiesiskā strīda atrisināšana. Darījumu iztulkošanas uzdevums ir panākt rezulātu, kas ir atbilstošākais darījuma dalībnieku gribai darījuma noslēgšanas brīdī.
4. Slēdzot darījumu nepieciešams izvēlēties tos vārdus, kurus visprecīzāk ir iespējams iztulkot burtiski, nepārprotot to jēgu kādā citā nozīmē, lai vēlāk nerastos domstarpības starp dalībniekiem, kas var novest līdz pat tiesas iejaukšanās. Vārdiem, kas saprotami divējādi, pieņem to nozīmi, kas padara dokumentu par spēkā esošu.
5. Ja puses strīdu nevar atrisināt pārrunu ceļā, tas nonāk tiesā. Darījuma iztulkošanu un darījuma dalībnieku patiesās gribas noskaidrošanu, piemērojot Civillikuma normas, uzņemas tiesa. Pusēm ir saistošs tiesas sniegtais darījuma iztulkojums.
…