Secinājumi
1. Daudzu gadsimtu gaitā tiesiskās valsts koncepcija tika mainīta un pilnveidota atbilstoši tā brīža situācijai valstī un cilvēku politiskajai apziņai, mēģinot panākt ne tikai šī jēdziena definēšanu, bet arī realizēšanu.
2. Visus procesus, kas notiek tiesiskajā valstī, kontrolē, regulē un ierobežo likums, jo likumam ir pakļauti visi valsts iedzīvotāji vienādi.
3. Tiesiskas valsts pazīmes ir konstitucionālā likuma virsvadība visās sabiedrības dzīves sfērās, tās obligāta izpilde, valsts atbildība pilsoņu priekšā un otrādi, tiesību saistība ar morāles vērtībām un īpaši ar taisnīgumu, valsts varas un pārvaldes pakāpeniska decentralizācija, antimonopolistiska mehānisma izveide, lai nepieļautu varas pilnvaru koncentrāciju kādā atsevišķā varas posmā vai institūcijā, tiesas statusa paaugstināšana ar nolūku, lai tā kļūtu par tiesiskā valstiskuma nodrošinājuma paraugu, modeli un līdzekli, attīstītas pilsoniskas sabiedrības esamība un demokrātiskums.
4. Likuma virsvadība nozīmē, ka tiesiskajā valstī visu nosaka likums, un likums ir vienīgais spēks, kas var ierobežot jebkuras varas patvaļu, nepieļaujot vardarbību.
5. Vienīgais mehānisms, kas nodrošina deputāta politisko atbildību, ir Saeimas vēlēšanas, un tā kā Latvija ir demokrātiska valsts, sava daļa politiskās atbildības ir arī sabiedrībai.
6. Valsts mijiedarbība ar tiesībām izpaužas tiesību veidošanās un funkcionēšanas nodrošināšanā. No tā izriet, ka valsts institūciju darbība ir saistīta ar tiesību avotiem un tiesību realizācijas nodrošināšanu.
7. Decentralizācijas mērķis ir publisko pārvaldi padarīt efektīvāku.
8. Latvija konkurences veicināšanas jautājumos sadarbojas ar ārvalstu organizācijām un konkurenču padomēm, tādējādi nodrošinot inovitāšu ieviešanu darbā un apzinoties starptautiskās konkurences veicināšanas tendences, kas ir vērtējams pozitīvi un liecina par valsts interesi konkurences jomas attīstības jautājumos.
…
