SECINĀJUMI
1. Līdz 2016.gadā tika sāktas reformas maksātnsepējas jomā, zaudējumus galvenokārt radīja kvalitatīvas maksātnespējas procesa uzraudzības un kontroles sistēmas trūkums, kā arī maksātnespējas procesu ļaunprātīga izmantošana. Ieviešot stingrākas prasības administratoru kvalifikācijai, kā arī ieviešot regulāru administratoru eksamināciju, izveidojot disciplinārkomisiju un ieviešot maksātnespējas kontroles dienestam pārbaudes funkcijas, tika manāmi uzlabota un sakārtota maksātnespējas joma un procesa uzraudzības un kontroles sistēma.
2. Valdības lēmums, uzdodot maksānespējas kontroles dienestam izskatīt sūdzības par administratora rīcību, nav nesis nepieciešamo uzraudzības un kontroles rezultātu, jo pēc statistikas datiem redzams, ka šī funkcija darbojas vairāk par labu adminstratoriem un rada šaubas par dienesta pieņemto lēmumu leģitimitāti.
3. Elektroniskā maksātnespējas uzraudzības sistēma sekmē maksānespējas kontroles dienesta un administratoru uzdevumu veikšanu un informācijas apriti starp maksātnespējas procesā iesaistītajiem dalībniekiem. Kā arī maksātnespējas reģistrs un elektroniskā maksātnespējas uzraudzības sistēma veicina lielāku kontroli un uzraudzību administratoru darbībām, kā arī rada caurredzamību pašam procesam.
4. Sākotnēji ieviešot administratoru rindas, tās veidoja atbilstoši apgabaltiesu darbības teritorijām. Tomēr uzņēmumi sāka mainīt juridiskās adreses, lai viņu maksātnespējas lieta nokļūtu pie konkrēta administratora. Līdz ar to pārejot uz sistēmu, kur administratorus izvēlās pēc nejaušības principa, tika samazināta krāpniecisku darbību iespejamība maksātnespējas procesā.
…