2. IDEJAS PAR TIESISKU VALSTI RAŠANĀS UN ATĪSTĪBA
Jēdziens “tiesiska valsts “ izcelsme sakņojas divarpus tūkstošus gadu senā vēsturē, kad taisnīgumu, godīgumu un objektivitāti kā tiesiskas valsts pamatu formulēja izcilais grieķu domātājs Aristotelis. Viņš uzskatīja, ka pareizi veidotā valstī valda nevis cilvēki, bet likumi tas tāpēc, ka pat vislabākais valdnieks var kļūdīties viņi var būt pakļauti dažādām kaislībām, tajā pašā laikā likums vienmēr būs “līdzsvarots saprāts”. Otrs antīkās pasaules filozofs Platons iedalīja valstis divu veidu tipos: pirmajā pār visu valdīja valdnieki, bet otrajā pār visu virsvaldība bija likumam. Platons uzskatīja, ka ideālākais pēc kā tiekties ir otrais variants – valsts var sasniegt savu uzplaukumu, “ja likums valda pār valdniekiem un tie ir likuma vergi”. Idejai par tiesisku valsti, par tās veidošanas priekšnosacījumiem, par pareizajām un nepareizajām valdīšanas formām, par taisnīgāku un pilnveidotāku sabiedrības dzīvi pievērsās arī tādi antīkie domātāji kā – Sokrāts, Polibijs, Cicerons, Demokrits.
Šo ideju tālāko attīstību turpināja savos darbos Dž. Lokks. Viņš rakstīja, ka līdz laikam kamēr valstis vēl bija savā attīstības pirmsākumā, cilvēki bija savā dabiskajā vidē, kas radīja viņos nedrošības sajūtu. Rodoties valstīm, cilvēki daļu savu tiesību uzticēja valstij, lai valsts, izdotu likumus, un aizstāvētu viņu tiesības. Lokks izvirzīja teoriju par “varas sadalīšanu”.
…