Tiesisks darījums Civillikuma 1403. pantā definēts kā atļautā kārtā izdarīta darbība tiesisku attiecību nodibināšanai, pārgrozīšanai vai izbeigšanai.
Tiesisks darījums ir brīvas gribas izpausme, tiesiska darbība vai bezdarbība, kā arī saistību rašanās pamats vispār. Katra tiesiska darījuma pamatelements ir vismaz viens gribas izteikums (sk. CL 1427.p.), t.i., uz noteiktu tiesisko seku iestāšanos vērsts privāts gribas izpaudums. Tiesisks darījums var sastāvēt no vienas gribas izteikuma (piemēram, līguma uzteikums) vai arī no vairākiem (saskanīgiem) gribas izteikumiem (piemēram, līgums).
Pilnvarojuma līgums ir tiesisks darījums, kas sastāv no pilnvarotāja saskanīgiem gribas izteikumiem (sk. CL 2289.p.) Turpretī pilnvarnieka izteikts pilnvarojuma uzteikums ir tiesisks darījums, kas sastāv tikai no pilnvarnieka gribas izteikuma (sk. CL 2312.p.4.punktu)
Tiesisks darījums nevar notikt bez tā dalībniekiem. Tiesiskā darījuma dalībnieki ir tādas personas, kurām saskaņā ar attiecīgiem likumdošanas aktiem ir atļauts slēgt darījumus. Tā kā darījums ir tiesiska darbība, tad tā dalībnieki savu gribu darījumā var paust atbilstoši savai tiesībspējai un rīcībspējai.
Tiesiskus darījumus var slēgt fiziskas un juridiskas personas. Pamatojoties uz CL 1405.p., lai darījumam būtu tiesīgs spēks, ir vajadzīgs, lai tā dalībniekiem būtu tiesību spēja un rīcības spēja. Darījumi, ko taisījušas tiesību un rīcības nespējīgas personas, nav spēkā. Tiesībspēja ir spēja būt par civilo tiesību nesēju- subjektu.
Fiziskai personai civilā tiesībspēja ir personas spēja iegūt un realizēt civilās tiesības un pienākumus. Fiziskai personai tā rodas no dzimšanas un izbeidzas ar nāvi. …