Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
4,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:436758
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 06.10.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 7 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
Tiesību jēdziena izpratne    4
2.  Tiesību vēsturiskā rašanās    8
3.  Tiesību izpratne antīko domātāju skatījumā    10
3.1.  Sengrieķu filozofu uzskati    10
3.2.  Sofistu uzskati    11
3.3.  Sokrāta, Platona, Aristoteļa uzskati    12
3.4.  Romiešu uzskats, stoicisma pārstāvju atziņas    13
5.  Atsevišķu tiesību teoriju atziņas    15
5.1.  Uz reliģiskiem pamatiem dibinātās tiesības    15
5.2.  Uz dabiskās tiesību teorijas balstītās atziņas    16
5.3.  Vēsturiskās tiesību skolas piekritēju uzskats    18
5.4.  Psiholoģiskās tiesību skolas piekritēju uzskats    19
  Nobeigums. Secinājumi    20
  Izmantotās literatūras saraksts    21
Darba fragmentsAizvērt

IEVADS
Tiesības ar visiem tās rīcībā esošiem informācijas izpausmes un cilvēku rīcības motivāciju ietekmējošiem līdzekļiem ir daļa no sabiedrības kultūras. Kā viena, tā otra kalpo cilvēku integrācijai vienotā sociālā organismā. Kā viena, tā otra atspoguļo vēsturiski uzkrāto pieredzi, tajā skaitā arī valodu.
Tiesību veidošanās process ir maksimāli sarežģīts un dažādos pasaules reģionos dažādu apstākļu ietekmē tas ir norisinājies atšķirīgi, taču, neatkarīgi no tā ģeogrāfiskajām, sociālajām, etniskajām, politiskajām un citām īpatnībām, pastāv kopīgas likumsakarības visu juridisko normu formēšanas procesā.
Ikdienišķais priekšstats par tiesībām sasistās ar tiesību izpratni subjektīvā nozīmē – kā konkrēta indivīda tiesības. Tiesību profesionālā jeb juridiskā izpratne balstās uz tiesību satura izpratni objektīvā nozīmē, t.i., kā valsts noteikto uzvedības normu kopumu.
Tiesību būtība vispārinātā veidā var tikt raksturota kā cilvēku rīcības veidošana, daudzveidīgi ietekmējot tās motivāciju, tanī skaitā noteiktajos gadījumos paredzot piespiedvaras pielietošanu. Līdz ar to - tiesību normas kalpo nevis pasaules izpratnei, bet gan cilvēka rīcības veidošanai. Tiesības prasa noteiktu, ar cilvēka gribas izpausmi motivētu darbību vai bezdarbību.
Darbā veikts tiesību izpratnes iztirzājums. Mēģināts noskaidrot, kas ir tiesības, veikts plašāks pētījums par tiesību rašanās iemesliem, cēloņiem un likumsakarībām.
Darbā izmantota pēdējo gadu juridiskā literatūra, kā arī gadsimta sākumā izdotie darbi par tiesību teorijas jautājumiem.

1.TIESĪBU JĒDZIENA IZPRATNE
Tiesību sociālā nozīme izpaužas sabiedrisko attiecību šķiriskā regulēšanā un cilvēku uzvedības veidošanā. Tā kā sabiedriskās attiecības ietekmējas ar tiesību palīdzību, tad par sabiedriskās dzīves neatņemamu sastāvdaļu kļūst tiesiskā regulēšana. Izdodot dažādas tiesību normas, kas reglamentē sabiedrības locekļu uzvedību, nosaka, kādas ir šo sabiedrības locekļu tiesības un kādi ir pienākumi, kā rīkoties konkrētajā situācijā, kādas tam var būt sekas. Līdz ar tiesību normu ieviešanu sākas tiesiskā regulēšana.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties