Līgums ir pušu vienošanās, solījums vai vairāki solījumi, kas pauž viņu gribu rast, izmainīt vai izbeigt viņu tiesības vai pienākumus, par kuru nepildīšanu tiesībā ir paredzētas sankcijas. Latvijā līgumi kā tiesību avots ir domāti starptautiskie līgumi. Starptautiskie līgumi – vienošanās starp divām vai vairākām valstīm, vai citiem starptautisko tiesību subjektiem. Līgumus slēdz sakarā ar savstarpējo tiesību un pienākumu radīšanu, izmaiņām vai izbeigšanu politiskajās, ekonomiskajā un citās jomās. Neatkarīgi no tā kā šie līgumi ir nosaukti – līgums, pakts, konvencija, deklarācija, protokols, traktāts vai savādāk, tā ir vienošanās, ko Latvijas Republika rakstveidā, atbilstoši starptautisko publisko tiesību normām noslēgusi ar ārvalstīm vai citiem starptautisko tiesību subjektiem.
Starptautiskie līgumi var kļūt par avotu citām tiesību formām šo līgumu dalībvalstīs vai tajās, kas pievienojas šiem līgumiem. Taču pašus līgumus ietekmē politiskās, ekonomiskās un tiesību doktrīnas. Doktrīnas ir kā viens no starptautisko līgumu avotiem.
1.4. DOKTRĪNAS
“Ilgu laiku doktrīna bija kā viens no svarīgākajiem tiesību avotiem romāņu-ģermāņu tiesību saimē. Tikai relatīvi nesen līdz ar kodifikācijas ēras sākumu doktrīnas kā tiesību tiešas veidotājas loma tika nomainīta ar likumu. Doktrīna mūsdienās ir ievērojams un dzīvības pilns spēks tiesību tālākā attīstībā. Tieši doktrīna izstrādā tiesību jēdzienus un vārdnīcas, kuras lieto gan likumdevēji, gan likuma piemērotāji. Ievērojama ir doktrīnas loma metožu noteikšanā, ar kurām tiek izzinātas tiesības un interpretēti likumi.”4
Doktrīna ir zinātniska vai filozofiska teorija. Doktrīnas kodols ir ideja, kas apvieno ap sevi savstarpēji saistītus zinātnes likumus un vispārējus principus. Tiesību doktrīna ir kā mācība par tiesību būtību, to izpratni. …