Mantošanas kritēriju izvēlējos, lai izzinātu civiltiesības, proti-mantošanu tādā laika periodā, kad gatavojās un tika realizēts Baltijā svarīgs notikums-zemnieku brīvlaišana. Milzīga ietekme uz Baltijas novadiem bija Krievijas impērijai, kur dzimtbūšanas pārejas laiks turpinājās līdz 1832. gadam. Pēc brīvlaišanas likuma zemnieki ieguva brīvību un tiesības, tajā skaitā arī mantošanas tiesības.
Saskaņā ar 1817.gada Kurzemes un 1819.gada Vidzemes zemnieki varēja mantot:
1)pēc likuma un
2)pēc testamenta (novēlējuma).
Mantošanai pēc likuma Kurzemes zemnieku likums veltīja 20 paragrāfus, bet Vidzemes zemnieku likums veltīja 21 paragrāfu.
Zemnieku likumos tāpat kā Baltijas civillikumā mantošanas tiesība pamatojās uz romiešu civiltiesībās pazīstamo universālsukcesiju kas paredzēja mantas atstājēja mantības kompleksu (lietu tiesību prasījumu un parādu)kā vienas kopības pāreju uz mantinieku. Tāpēc mantojums kā universāla vienība sastāvēja gan no aktīviem-dažādām lietām, mantiskām tiesībām, neiekasētiem rēķiniem u.tml. un no pasīva-mantas atstājēja parādiem. Zemnieku likumos nav dota tieša norāde uz tiesību atteikties no mantojuma. Tomēr tā pieņemšana bija saistīta ar gribas izteikumu. Tādejādi –gribas neizteikšana nozīmēja atteikšanos no mantojuma.…