Cilvēks ir sabiedriska būtne. Sabiedrība – cilvēku savstarpējās mijiedarbības produkts. Cilvēka uzvedību sabiedrībā var normēt. Pēc pašlaik dominējošiem uzskatiem normas iedala:
1)sociālās normas
2)tehniskās normas
Sociālās normas ir uzvedības noteikumi, paraugi, kas nosaka attiecības starp cilvēkiem un regulē tās. Dažādos laikos un valstīs veidojas vai dominē atšķirīgi sociālo normu veidi. Mūsdienās, piemēram, par svarīgākajām sociālām normām tiek uzskatītas: morāles, etiķetes, estētiskās, politiskās, tiesību normas. Visas sociālās normas (to ir daudz) atrodas savstarpējā mijiedarbībā, tās ir savstarpēji saistītas. Nereti vienas un tās pašas attiecības regulē vienlaikus gan tiesību, gan kādas citas sociālās normas.
Tuvāk aplūkosim tiesību un reliģiskās normas (sociālo normu veidi), tās ir savstarpēji saistītas, ar vairākām kopīgām pazīmēm, taču saskatāmas arī dažas atšķirības.
Tiesības, tātad arī tiesību normas ir radušās reizē ar valsti, tad arī radies likums, savukārt reliģiskās normas sāka pastāvēt tiklīdz cilvēks, evolucionējot domāšanai, sāka meklēt atbildes uz eksistenciāliem jautājumiem. Radās priekšstats par pārdabiskiem spēkiem, paralēlēm un Dievu, kā Visuma un cilvēces radītāju. Izveidojās reliģiska sistēma, līdz ar to arī reliģiskās normas.
Reliģiskās normas ir normas, kas nostiprina cilvēka garīgo saikni ar dievišķiem spēkiem, jeb savādāk to var noformulēt, kā normu veidu, ko nosaka reliģija. Reliģiskās normas ietver uzvedības noteikumus ticīgo sabiedrībā un attiecības starp ticīgo un reliģisko kultu, balstoties uz ticību un padevību augstākam spēkam, kas radījis pašu cilvēku (protams, katrā reliģiskā ticībā ir savs Dievs, likumi, soda sankcijas par noteikumu un likumu neizpildi, taču kopumā, reliģisko normu principi kā tādi ir vienādi).
Tiesību normas ir paredzētas neierobežotam skaitam, tās ir vispārīgas, vairākkārtēji pielietojamas un ir attiecināmas uz visiem, neatkarīgi no ticības, stāvokļa sabiedrībā u.t.t.
Tiesību normas neatspoguļo konkrētus faktus un nav domātas konkrētu attiecību regulācijai (kā piemēram, reliģiskās normas). Tie ir vispārobligāti noteikumi, ko veido vai sankcionē valsts.…