Tiesību un morāles normu mijiedarbība

Jau vēsturiski izveidojusies kārtība, ka katrai noteiktai sabiedrībai ir nepieciešams stingri definēts sociālo attiecību regulējuma mērs. Šo regulējumu īsteno dažādas sociālās normas, kā piemēram tiesību normas, morāles normas, paradumu normas. Pēc savas būtības sociālās normas ir uzvedības noteikumi, kas regulē cilvēku savstarpējās attiecības un organizāciju darbības mijiedarbības procesā. Īpaša vieta personības veidošanā, tās apziņā un kultūrā, aktīvas dzīves situācija pieder pie likuma un morāles, kas ir vissvarīgākie sabiedrisko attiecību sociālie regulatori. Pat senie filozofi (Aristotelis, Platons, Demokrits, Cicerons ) norādīja uz šo divu galveno sociālās uzvedības noteicošo faktoru nozīmi, to līdzību un nesakritību. Viņi arī mēģināja savienot ētiku ar likumdošanu. Piemēram, romiešu advokāti formulēja šādu postulātu: "Likums iesaka to, kas ir apstiprināts pēc ieraduma " t.i. diktē morāle. Viduslaikos feodālie likumi tika atzīti par brīviem no morāles, jo tie tika uzskatīti par iedzimtiem, neatkarīgiem no cilvēka eksistences apstākļiem. Mūsdienās morāle ir nesaraujami saistīta ar likumu. …