Sabiedrībā bez tiesībām eksistē arī priekšstati, kas sakņojas cilvēku apziņā, balstoties uz ieradumiem, tradīcijām, paražām, tikumību. Šādu priekšstatu kopumu var nosacīti apzīmēt par morāles priekšstatiem.
Tiesību subjektam (indivīdam) vai indivīdiem kopumā šie priekšstati ir atšķirīgi, jo morāles uzvedības noteikumi nav fiksēti, tie nav ierakstīti tiesību aktos, šie noteikumi eksistē cilvēku prātos un tikai cilvēku velmē un rīcība var ietekmēt līdzcilvēku pakļaušanos morāles priekšstatam.
Tiesības kā sistēma veidojas, izdodot likumus vai citus vispārobligātus aktu, kas pauž valsts varas turētāju gribu. Valsts vara var piederēt un šo gribu var paust patvaldnieki (karaļi, diktatori u.c.), šauras ļaužu grupas (oligarhi, militāras huntas u.c.), Kā arī pati tauta (tautas sapulcēs, tautas nobalsošanās) vai tautas demokrātiski ievelētas pārstāvības iestādes (parlamenti), taču tiesību sistēmā, it sevišķi sākotnēji, var tikt iekļautas arī tautas paražas, morāles normas un reliģiozi priekšraksti, kurus ir atzinusi valsts vara un kuru izpildi tā nodrošina ar piespiedu līdzekļiem.…