Šajā referātā tiks apskatīta tiesību un likumu izpratne Ž.Ž.Ruso mācībā. Lai varētu aprakstīt šo tēmu, ir nepieciešams noskaidrot, kas tad ir tiesības un likums.
Uzreiz jāmin, ka viennozīmīgas atbildes uz to, kas ir tiesības, nav, jo neviens nav spējis savas domas šajā jautājumā neapšaubāmi, zinātniski pierādīt. Ja dažas no milzīgā teoriju daudzuma liekas pareizas, tad tomēr viņas nav neapšaubāmas un pietiekoši zinātniski pamatotas. Taču juristi tomēr ir nonākuši vismaz pie vienotas atziņas, ka „tiesības ir sarežģīta, daudzpusīga un svarīga sabiedriska parādība, ko jurisprudencē un filozofijā pamatoti sauc par fenomenu.”1
Lai arī izpratnes par to, kas ir tiesības, ir dažādas, taču kopējs ir faktors, kas rada tiesības. „Galvenie faktori, kas rada tiesības ir indivīds un sabiedrība jeb citiem vārdiem sakot, šo divu faktoru savstarpējās darbības rezultāts. Tādēļ tiesiskās apziņas izcelšanās meklējama sabiedrības izcelšanās laikmetā. Katra cilvēka dvēselē atrodamas divas īpašības, divas īpašību šķiras jeb divējādas tieksmes:
1)egoistiskās tieksmes, kuras arvien liek cilvēkam rūpēties tikai par sevi;
2)altruistiskās tieksmes, kuras liek cilvēkam darboties citu labā.”2
Ja cilvēkam nebūtu šīs divas tieksmes, tad arī cilvēku kopdzīve nebūtu iespējama. Ja nebūtu altruistisko tieksmju, tad nebūtu, kas cilvēkus apvieno, kas viņus tuvina nodibināt savstarpējus sakarus, un līdz ar to nebūtu sabiedrības. Taču, ja nebūtu egoisma, tad nebūtu atsevišķu indivīdu, nebūtu atsevišķa indivīda spējas turēties pretī naidīgiem centieniem un līdz ar to nebūtu arī sabiedrības. Un tieši šo iemeslu dēļ mums jāatzīst par katras sabiedrības pamatelementiem altruistiskās un egoistiskās tieksmes. Šīs divas cilvēka dabai piemītošās īpašības radījušas visus cilvēku sabiedrības veidus, kuru izveidošanās nekad nav apstājusies un turpinās vēl šobrīd. Līdz ar sabiedrības izcelšanos, radās arī jautājums, kas ir vecā un mūžam jaunā problēma par egoisma un altruisma savstarpējās attiecībām, par indivīdu attiecībām pret sabiedrību. Cik vajag ziedot sev un cik sabiedrībai? Cik jāziedo citu indivīdu labā? Jau seno grieķu un romiešu politiskie darbinieki un filozofi vēlējās noskaidrot, kāda valsts iekārta vislabāk spētu nodrošināt personu un šķiru labklājību un tiesības.
Šos un citus jautājumus arī Ž.Ž.Ruso ir vēlējies noskaidrot, un rodot atbildes uz šiem jautājumiem, ir izveidojis pats savu mācību, kas kļuva ļoti populāra sabiedrībā un kas ir aprakstīta arī šajā referātā.
Jāatzīst, ka tiesību izpratne laika gaitā ir ļoti mainījusies un, ja Ž.Ž.Ruso uzskatīja, ka tiesības ir vispārēja griba, tad, piemēram, Aristotelis uzskatīja, ka tiesības ir politiska taisnība, viduslaikos par tiesībām uzskatīja dievišķo parādību, R.Jērings domāja, ka tiesības ir aizsargātas intereses, L.Petražickis- imperatīvi atributīvas emocijas, bet juridiskais pozitīvisms uzskatīja, ka tiesības ir valsts priekšraksts, pavēle. Tomēr jāatzīst, ka vairākums tagadējo juristu un arī autore pati par tiesībām atzīst „to ētikas normu kopojumu, kuras atzītas no visas tautas pārliecības, kuras ir nepieciešamas un piespiedu kārtā izpildāmas”.1 Apstrīdams paliek vienīgi šis piespiedu veids. …
