Tiesību teorija

1. Latvijas tiesību sistēma Eiropas Kontinentālo tiesību lokā.
Jebkuru nacionālo valstu nacionālo tiesību sistēmas lielākā vai mazākā mērā ir atšķirīgas . To nosaka vēsturiskie sociālekonomiskie, politiskie apstākļi, iedzīvotāju uzskati, reliģija, dzīvesveids, valsts iekārta un pārvaldes režīms. Šādi apstākļi var būt radniecīgi konkrētam reģionam, valstu grupai.. nacionālās tiesību sistēmas var būtiski pārgrozīties apvērsumu , revolūciju , iekarojumu rezultātā. Var notikt arī iekļaušana citā tiesību sistēmā vai saimē, kā tas notika ar Latviju 1940.gadā.
Pēc salīdzinošo tiesību speciālistu atzinuma mūsdienu pasaulē pastāv šādi tiesību loki(saimes):
Kontinentālās Eiropas(romāņu -ģermāņu);
Anglo -amerikāņu(anglo-sakšu);
Sociālistisko tiesību
Islama tiesību;
Austrumāzijas;
Hinduistisko tiesību;
Āfrikas tradicionālo tiesību loki.
Daudzos gadījumos vienā nacionālā sistēmā var būt dažādu tiesību loku elementi(jauktas sistēmas), kas var būt gan veiksmīgi savienoti, gan nesavienojami. Latvija pieskaitāma pie valstīm, kurās izveidojušās pretrunīgas jauktas nacionālas tiesību sistēmas.
Kontinentālās Eiropas tiesību lokam(KETL) ir vissenākā un teorētiska darba piesātinātākā vēsture. Tās tiesību filozofijas sākotne saskatāma senajā Grieķijā ar tai raksturīgu ētisko taisnīguma izpratni. KET sistēma augsto juridisko tehniku un civiltiesības aizguva no senās Romas tiesībām, īpaši jāuzsver pilsoņu līdztiesības princips uzstājoties privāttiesiskās attiecībās, kas kļuva par pamatu ne tikai romiešu, bet arī vēlāko laiku tiesību attīstībai Eiropā. Šī tiesību sistēma balstās uz Boloņas universiātē(1088.) romiešu tiesību skolas pamatatziņām –par “sociālās kārtības modeli” – par to, kam jābūt, nevis par to, kas ir un no jauna atklātā Aristoteļa ideja – par dabas dotām tiesībām, no kurām vēlāk izveidojās dabisko tiesību skola, kas ieguva fundamentālu nozīmi KET sistēmā. …