1. Tiesību socioloģijas praktiskās daļas – tiesisko pētījumu – nozīme tiesību sistēmas pilnveidošanā.
Tiesību socioloģijā veiktais tiesiskais pētījums „Demogrāfisko procesu saistība ar tiesību sistēmu Latvijā” apraksta problēmu loku, kas skar Latviju kopš 90. gadu sākumiem. Proti- negatīvs iedzīvotāju dabiskais pieaugums, kas pastāv jau kopš 1991. gada, kad iedzīvotāju dabiskais pieaugums bija 0 uz 1000 iedzīvotājiem.
Tiesiskā pētījuma mērķis bija prognozēt, kāda varētu būt situācija Latvijā pēc 5 gadiem – kā demogrāfiskie procesi ietekmēs tiesību sistēmu un otrādi. Līdz ar to var secināt, ka tiesiskais pētījums, kas ir tiesību socioloģijas praktiskā funkcija, sniedz informāciju, kas būtiski var papildināt tiesību sistēmu Latvijā.
Tika izvirzīta hipotēze, ka Latvijas tiesību sistēma nākamo 5 gadu laikā nespēs būtiski ietekmēt demogrāfiskos procesus t.i., nespēs izlīdzināt dzimstību un mirstību, kas arī visa pētījuma gaitā pierādījās. Pamatojoties uz hipotēzi un mērķi, tiesiskais pētījums izmantoja konkrētu metodiku, lai mērķi sasniegtu. Tika izmantotas gan tiesiskās metodes, gan sociālās metodes, piemēram, normatīvo aktu interpretācija un analizēšana pēc konkrētām tiesību normu iztulkošanas metodēm:
Gramatiskā;
Sistēmiskā;
Vēsturiskā;
Teleoloģiskā.
Tiesiskā pētījuma gaitā tika izvēlēti 1990., 1991., 1994. un 1995. gadi, kā arī laika posms no 2000.-2005. gada. Kas konkrēti deva analīzi ar kritiskākajiem gadiem Latvijas vēsturē un lai varētu sekmīgi prognozēt nākamo 5 gadu situāciju, tika izvēlēti arī pēdējie 5 gadi.
Iedzīvotāju dabisko pieaugumu veido iedzīvotāju dzimstības un mirstības starpība, protams, par pamatu ņemot iedzīvotāju dzimstību. Tiesiskais pētījums apraksta arī mirstības problēmu Latvijā, īpašu uzsveru liekot uz mirstību no vardarbības. Mirstībai ir vairāki veidi, kā to apraksta šis pētījums – mirstība no vardarbības, kā tas ir piemēram, ar slepkavībām; mirstība no tīša paškaitējuma, piemēram, pašnāvības, kā arī mirstība dabīgā nāvi, kur ir ietverta arī nāve no tādiem apstākļiem kā slimībām. Aplūkojot statistikas datus, tad manām, ka mirstība no vardarbības ir bijusi salīdzinoši augsta tādos gados kā 1990, 1991,1994, 1995 un pēdējos 5 gados, tāda iemesla dēļ, tiek uzsvars likts vairāk uz tiesību sistēmas ietekmi un sasaisti uz tādu parādību, kā mirstību no vardarbības. Īpaši 1994. un 1995. gadā mirstība kopējā līmenī bijusi visaugstākā Latvijas vēsturē. Jāatzīmē, ka mirstība no tīša paškaitējuma bijusi īpaši augsta šajos gados. Tiesiskais pētījums, jeb vienkārši minēts par tiesību socioloģiju, jo pētījums ir tiesību socioloģijas praktiskā funkcija, izvērš pētījumu tikai iedzīvotāju dzimstības un mirstības no vardarbības sakarību meklēšanai ar tiesību sistēmu, proti, mirstība no tīša paškaitējuma netika apskatīta, jo to nevar ietekmēt neviena tiesību norma, jo kā psihologi uzskata, tad pašnāvībai – tīšam paškaitējumam - ir tieša rīcība, kas izvērsusies depresijas dēļ un tas ir vairāk ietekmējams no katra indivīda individuālās garīgās veselības un nervu sistēmas. Kā arī mirstību no dabiskās nāves netika apskatīta, jo to arī nevar sasaistīt tieši ar tiesību sistēmu. Iespējams, ka medicīniskās palīdzības uzlabošana varētu mainīt situāciju mirstībā no dažādām slimībām, proti, iespējam, ka ja medicīniskā aprūpe un medicīniskās sistēmas vispārēja uzlabošana mainītu mirušo skaitu kopīgā līmenī. Jo kā statistika rāda, tad mirstība no visdažādākajām slimībām, piemēram, ar asinsriti saistītās slimības vai grūtniecības un pēcdzemdību saistītās slimības, kas izvēršas dažkārt ar letālu gadījumu, respektīvi, ar nāvi. Centrālās statistikas biroja dati ;liecina, ka pēdējo gadu pieredze liecina, ka mirstība no ar grūtniecību un pēcdzemdībām saistītām slimībām ir pieaugusi.
…
