Studējot tiesību teoriju ir jāsaskaras ar tiesību avotu jautājumu. Tiesību avota jēdziens ir ļoti plašs. Tiesību avoti var būt parādības, ar kuru palīdzību var izzināt tiesību saturu, var būt arī parādības, no kurām rodas tiesības. Bet ar šo apgalvojumu nepietiek, lai skaidri noteikt, kas ir tiesību avoti. Katrā tiesību sistēmā šie avoti ir dažādi. Vārds "avots" nozīmē - "tas, kur ir kaut kā sākums". Tiesību avoti tiesību sistēmā ir pamats, darbarīks, ko jurists izmanto savā darbā, tāpēc ir ieteicams, lai būtu izpratne par tiesību avotiem dažādās tiesību sistēmās.
Darba mērķis - dažādu pasaules tiesību sistēmu tiesību avotu raksturojums un analīze; paplašināt zināšanas par tiesību avotiem un tiesību sistēmām.
Darba metodes - juridiskā literatūrā sastopamo zinātnisko atziņu apkopošana, analīze, salīdzināšana un sistematizācija.
Darba uzdevumi ir noskaidrot tiesību sistēmas jēdziena saturu, tad tiesību satura, formas un avota jēdzienu saturu, apkopot ziņas par pasaules tiesību sistēmām, izdalīt un uzskaitīt tiesību avotu veidus.
Darba kārtība. Pirms sākt darbu, vispirms ir jānosaka tā principus. Tā kā darba uzdevums ir izanalizēt jau eksistējošo parādību, tad darbs notiks pēc principa "no vispārīgā uz konkrēto", tas ir, vispirms tiek izdibināts, kas no pētīšanas objektiem ir veselums, un kas ir šī veseluma elementi, tad analizēt īpatnības, kas piemīt veselumam, un tikai pēc tam elementiem. Šajā darbā pētīšanas priekšmets ir tiesību avota un tiesību sistēmas jēdzieni. Vispirms būtu jāizskata tiesības, kā sistēma (veselums), tad jānosaka šīs sistēmas elementus, visbeidzot šajā veselumā jāatrod un jāizskata tiesību avota jēdzienu un veidus.
"Struktūra - tā ir noturīga elementu vienotība, elementu sakara likums, kas izsaka attiecību sakārtotību, noturību; tā nodrošina parādības kā sistēmas veseluma, vienotības saglabāšanos, veido tās karkasu. Pie tām elementu vienotība paredz to savstarpējos sakarus, kas ir sistēmas īstenošanas veids. Pateicoties mijiedarbībai katrs elements iegūst jaunas savdabīgas īpašības, kas piemīt sistēmai kopumā, tā pastāvēšana ārpus sistēmas nav iespējama." 2
Ja tiek pieminētas tādas īpašības kā veselums, vienotība, sakars, noturība, attiecības, tad sistēmas struktūru šeit var saprast kā elementu savstarpējo kārtību. Tā ir kārtība, kādā sistēmas elementi ir izvietoti viens attiecībā pret otru. Elementi sistēmā var mijiedarboties viens uz otru tieši un pastarpināti (viens elements iedarbojas uz otru, kas savukārt iedarbojas uz trešo). Elementu savstarpējā kārtība ir kārtība, kādā elementi mijiedarbojas viens uz otru tieši (nepastarpināti).
Mehānikā struktūra ir, piemēram, mašīnas detaļu savstarpējā izvietošanās telpā tādā kārtībā, lai tās varētu mainīt spēka virzienu, pārveidot enerģiju. Tiesībās struktūra ir, tiesību aktu savstarpējā izvietošanās kārtībā pēc tiesiskās regulēšanas priekšmeta (sabiedrisko attiecību veida, citiem vārdiem, regulējamo sabiedrisko attiecību rakstura), tiesību subjektu loka, juridiska spēka (vispārējās tiesību normas, speciālās tiesību normas), darbības laikā un telpā (starptautiskie, nacionālie, reģionālie, vietējie normatīvie akti).…
