Tiesību reforma Latvijas valsts atjaunošanas periodā 1940-1993

SECINĀJUMI
Lielākais satricinājums 20. gadsimta vēsturē bija Latvijas okupācija un aneksija 1940. gadā. Padomju vara īsā laikā, masveidīgi pielietojot vardarbību, pārveidoja visu Latvijas sabiedriski politisko iekārtu atbilstoši totalitārajam staļiniskajam modelim. Vienlaicīgi Latvija tika no neatkarīgas valsts par Padomju Savienības provinci. Latvijas tiesiskā iekārta bija pretrunā ar padomju valsts sabiedrības modeli. Padomju režīms šo problēmu atrisināja ātri, 1940. gadā vienoti nomainot praktiski visu līdzšinējo Latvijas likumdošanu ar Krievijas likumdošanu, vai nu to pārrakstot vai arī pilnībā pārņemot Krievijas likumdošanu.
Latvijas vēsturē sākās trīs okupāciju periods, kas kopumā ilga vairāk nekā piecdesmit gadus, iezīmējot Latvijas tautas dzīvē un tās vēsturiskajā liktenī traģisku un reti bīstamu pavērsienu. Gan nacistiskā Vācija, gan Padomju Savienības īstenotā represīvā politika (holokausts, deportācijas u.c.) nesabiedēja Latviešu tautu. Padomju okupācijas vara, kas saimniekoja Latvijā veselus 47 gadus, noplicināja tās dabu, sagrāva ekonomiku, iesaistīja iedzīvotājus sociālistiskajā eksperimentā, izvietoja nesamērīgi lielu karaspēka kontingentu, kā arī iepludināja simtiem tūkstošu cittautiešu, gandrīz padarot latviešus par mazākumtautību savā zemē. Situāciju vēl vairāk pasliktināja mērķtiecīgi uzspiestā rusifikācijas politika, objektīvas informācijas nepieejamība, kā arī brīvas pārvietošanās iespējamība.
Latvijas tiesiskā iekārtas attīstība 20. gadsimtā ir bijusi citāda nekā vairums Rietumvalstu. Pretēji Rietumvalstu tiesisko iekārtu attīstības samēriem mierīgajam plūdumam Latvijas tiesiskajai iekārtai 20. gadsimtā raksturīgi regulāri satricinājumi.
1990. gada 4. maijā atjaunotā Latvijas Republika pārņēma mantojumā padomju valsts organizāciju – gan struktūru, gan personālu. …