Secinājumi
1. Šī darba ietvaros autore sniedza izpratni par tiesību realizāciju, aprakstīja tiesiskās apziņas nozīmi tiesību realizācijā un sociālo normu ietekmi uz tiesību realizāciju, kā arī aprakstīja katru no tiesību realizācijas formām.
2. Darba ievadā izvirzītais mērķis ir sasniegts - tika izpētītas un izanalizētas tiesību realizācijas formas.
3. Tiesības ir sabiedrisko attiecību regulēšanas sistēma, kas ir cieši saistīta ar valsti, regulē sabiedriskās attiecības jeb tiesību subjektu mijiedarbību, kā arī tiesību normas parasti ir ietvertas likumos un citos kompetentos varas iestāžu aktos.
4. Lai valsts varētu radīt tādas attiecības un kārtību, kas atbilstu tās interesēm, nepietiek tikai ar tiesību normu izdošanu. Tiesību normas ietekmē sabiedriskās attiecības tikai tad, kad tās tiek realizētas.
5. Katras sabiedrības attīstībā svarīga loma ir tiesiskajai kultūrai un no tās izrietošai tiesiskai apziņai. Tiesiskā apziņa ar savu detalizēto struktūru veido tiesību realitāti.
6. Ja likumus pārkāpj sabiedrības lielākā daļa – visus sodīt nav iespējams, tapēc darba autore iesaka celt tiesību efektivitāti, strādājot ar pilsoņiem un kāpinot to tiesisko apziņu.
7. Lai piemērotu sankciju, ieviestu jaunas tiesības un likumus, kā arī saprastu tiesību realizācijas formas un izprastu šo formu pat vissīkāko būtību un vienību, cilvēkam ir jābūt apveltītam ne tikai ar labām tiesību zināšanām, ar lielu un augstu atbildības sajūtu, ar saprašanu un loģisko domāšanu, bet arī jābūt apveltītam ar tiesisko apziņu, jādarbojas saskaņā ar sociālajām tiesību normām. 8. Mūsdienās tiesības visbiežāk kvalificē kā ne tikai normatīvu, bet – vērtību normatīvo sistēmu. Tas nozīmē, ka mums – tiesību subjektiem savā uzvedībā un darbībā ir jārealizē ne tikai rakstītās tiesību normas, bet arī daudzas vispārcilvēciskas vērtības uz kurām balstās un kuras sevī ietver tiesības.
…
