Secinājumi.
Ir ļoti grūti katram cilvēkam darboties likuma un tiesību ietvaros; ir vēl grūtāk, ja cilvēki neapzinās savas tiesību un iespēju robežas un pārkāpj tos. Saprotams, ka sekos sankcija no valsts puses. Es domāju, ka nekad nevar izvērtēt kādu notikušu gadījumu ļoti precīzi un konkrēti, jo kā jau minēju – analoģijas metode arī nevar pilnībā izstrādāt pareizu lēmumu.
Rakstot šo darbu, es sapratu, ka, lai piemērotu sankciju, ieviestu jaunas tiesības un likumus, kā arī saprastu tiesību realizācijas formas un izprastu šo formu pat vissīkāko būtību un vienību, cilvēkam ir jābūt apveltītam ar labām tiesību zināšanām, ar lielu un augstu atbildības sajūtu, ar saprašanu un loģisko domāšanu. Katrā ziņā cilvēks, kas ir iesaistīts kādā no tiesību nozares valsts institūcijām, nedrīkst ietekmēties no apkārtējās vides vai citiem cilvēkiem, konkrēti minēšu valsts policijas darbiniekus, tiesnešus, prokurorus, juristus u.tml. Bet te ir domstarpība – tiesības taču rodas cilvēku sabiedrībā vēstures attīstības laika posmos u.tml. Es spēju iedomāties, cik grūti ir strādāt valsts institūcijām un tiesām.
Arī pats visapzinīgākais cilvēks nenojauš, ka dienā vairākas reizes pārkāpj kādus mazus tiesību pārkāpumus. Reāli apzinoties mūsdienu sabiedrību, es secinu, ka nekad nebūs iespējama dzīve bez tiesību pārkāpumiem, tāpēc ir vajadzīgi gan likumi, gan tiesības, kas ļauj katram no mums darboties likumu un tiesību aizsardzībā.
Tiesības ir ļoti plašs jēdziens.
…