Vispārīgo tiesību principu pielietojamība Latvijā ir ļoti aktuāla problēma, kuras problemātika ir saistīta ar Latvijas tiesību sistēmas transformāciju no sociālistiskās tiesību sistēmas uz kontinentālās Eiropas tiesību sistēmas loku.
Šajā darbā apskatīju, kas vispār ir tiesību principi, kas tos veido un cik nozīmīgi tie ir attiecībā pret normatīvajiem aktiem un tiesību sistēmu vispār. Otrajā sadaļā aplūkoju Latviju vispārīgo tiesību principu kontekstā, kur nedaudz tika aplūkota arī Latvija pirmskara periodā, Padomju Savienības sastāvā un tagad. Par būtisku uzskatīju aplūkot arī tiesību principu izpratni un interpretāciju ne tikai Latvijas kontekstā, bet vispār – par ko liecina pasaules tiesu sistēmas prakse. Trešajā sadaļā tiek aplūkoti arī vispārīgo tiesību principu veidi. Un visbeidzot apskatīju vispārējo tiesību principu piemērošanu un ar to saistītās problēmas.
Tiesību principi ir tiesību normā izteiktās galvenās idejas, kas raksturo tiesību būtību un specifiskās īpatnības (kārtības, brīvības, likumības, miera, kompromisa, humānisma, demokrātiskuma, taisnības un atbildības par vainu, un citi principi).1
Tiesību principi tiek skaidroti kā pamatdoma, kā vadošā ideja, kas pauž tiesību būtību. Tādā kvalitātē principi pastāv savas attīstības sākotnējās stadijās. Vēlāk principa jēdziens bieži paplašinās un padziļinās. Princips var iegūt vērtības statusu un nereti pat iemantot normatīvu saturu. Tādā gadījumā pats princips kļūst par kaut kādas prasības, noteikuma vispārējo formu. Savu konkretizāciju tas var gūt tam atbilstošās tiesību normās. …