Valsts tiesību pēctecība ir starptautisko tiesību un pienākumu pāreja no vienas valsts otrai. Kā Vīnes 1978.gada 28.februāra Konvencijā par tiesību pēctecību uz līgumiem tā Vīnes 1983.gada 31.decembra Konvencijā par tiesību pēctecību uz valsts īpašumu, valsts arhīviem un valsts parādiem ir šāda valsts tiesību pēctecības definīcija: “Valsts tiesību pēctecība nozīmē vienas valsts nomaiņu pret otru jautājumā par atbildības nešanu par kādas teritorijas starptautiskajām attiecībām”.
Parasti par tiesību pēctecību starptautiskajās tiesībās runā gadījumos, kad radikālu sociālu pārkārtojumu vai revolūciju rezultātā kardināli mainās valsts režīms vai valdība, valsts izzūd ārvalsts militāras okupācijas rezultātā, pašnoteikšanās gadījumā parādās jauna valsts, viena valsts sadalās vairākās vai vairākas apvienojas vienā, mainās tās teritorija vai iedzīvotāju sastāvs, tiem pārejot no vienas valsts otrai . G. Švarcenbergs uzskata, ka valsts saglabā savas tiesības un pienākumus tik ilgi, cik ilgi tā patur savu identitāti. Starptautiskās personas identitāte nemainās, mainoties tās konstitūcijai, ekonomiskajai vai sociālai struktūrai, ja vien tā nedeģenerējas par starptautisko noziedznieku un nespēj ievērot starptautiskās tiesības. Tomēr šīs identitātes turpinājumu nevar uzskatīt par garantētu, ja viena valsts pārņem citas teritoriju, valsts sašķeļas un tās teritorijā rodas citas valstis. Tādā gadījumā notiek tiesību pēctecība. Pilnīgi vienveidīgas tiesības pēctecības prakses pasaulē nav. G. Fon Glāns uzkata, ka valsts kā starptautisko tiesību subjekta statuss parasti paliek nemainīgs, neskatoties uz tās teritorijas pieaugumu vai zaudējumu, kas saistīti arī ar atbilstošu iedzīvotāju pieaugumu vai zaudējumu, izņemot gadījumu, kad šīs izmaiņas ir tik pamatīgas, ka zaudējumi pamatos maina valsts centrālo organizāciju.
…
