1830. gadā tika pabeigtas pirmās divas daļas un nodotas ģenerālgubernatoram izvērtēšanai. Tika daļēji sarakstīti vietējā civillikuma un civilprocesa likuma uzmetumi Vidzemei, tomēr šīs nodaļas nepabeidza. Civiltiesību kodifikāciju pabeidza dažus gadu desmitus vēlāk, bet vietējais process vispār netika kodificēts - to aizstāja impērijas procesuālie likumi. Sākotnēji teksts tika rakstīts vācu valodā, paralēli tulkots arī krieviski, Valsts padomes apspriedēs, rediģējot, izmantoja tekstu krievu valodā. To iesniedza imperatoram, kas to apstiprināja 1845. gada 1. jūlijā, izdodot īpašus ukazus. Baltijas vietējo likumu kopojuma 1. un 2. daļa kā jauns, patstāvīgs likums stājas spēkā ar 1846. gada 1. janvāri. Kopojuma 3. daļa saturēja civillikumus un stājās spēkā 1865. gada 1. jūlijā (pārstrādātus šos civillikumus Latvijas Republikā piemēroja līdz 1938.gadam).
Zemnieku tiesības šajā kopojumā neietilpa, bet pastāvēja kā atsevišķi likumi.
1877.gada 26.martā tika pieņemts likums par Krievijas 1870.gada pilsētu nolikuma piemērošanu Baltijas guberņās.
1888.gada 9.jūnijā tika pieņemts likums par policijas reformu Baltijas guberņās.
1889.gada 9.jūlijā tika pieņemts likums par tiesu reformu Baltijas guberņās.
1889.gada 9.jūlijā tika pieņemti pagaidu noteikumi par zemnieku iestāžu sastāva un kompetences grozīšanu.
NOBEIGUMS
Jebkuras valdīšanas laikā ir savi pozitīvie un negatīvie momenti. Visvairāk, tomēr, izmaiņas tiek atspoguļotas zemnieku dzīvē, jo katru reizi tās visvairāk skar tieši viņus un lielākoties negatīvā nozīmē, ar dažādiem aizliegumiem, pienākumiem.
Izmaiņas tiesībās vislaik tika aizgūtas no iepriekšējiem laika periodiem, tikai ar dažādiem papildinājumiem. Tiesības bija saprotamas ikvienam cilvēkam.
…