Tiesību norma ir vispārobligāts, formāli noteikts uzvedības noteikums, ko izstrādā un nodrošina sabiedrība un valsts. Šīs normas tiek nostiprinātās un publicētas oficiālos aktos. Par to neievērošanu tiek paredzēta juridiskā atbildība, ko sankcionē valsts.
Ar vispārīgām un speciālām tiesību normām saprot tādas tiesību normas, starp kurām pastāv daļējas savstarpējas saturiskas sakritības attiecības. Vispārīgās un speciālās tiesību normas regulēšanas priekšmets daļēji sakrīt jeb pārklājas. Tādējādi iespējama situācija, kad viens faktisks notikums atbilst vairākās tiesību normās abstrakti aprakstītam notikumu sastāvam. Līdz ar to vienam un tam pašam faktiskajam notikumam var piemērot vairākās tiesību normas.1
Tiesību pamatprincipi2 – tiesību normā izteiktās galvenās idejas, kas raksturo tiesību būtību un specifiskās īpatnības (kārtības, brīvības, kompromisa, humānisma, demokrātisma u.c. principus).
Kolīzija3 – nesaskaņas vai pretrunas starp atsevišķiem likumiem vai tiesību normām, kas regulē vienas un tās pašas vai radniecīgas sabiedriskās attiecības.
Tiesību normu kolīzija (konkurence) – situācija, kad viens faktisks notikums atbilst diviem vai vairākiem tiesību normu sastāviem. Atsevišķos gadījumos arī – “prasījuma konkurence”, taču abi termini tiek kritizēti, uzskatot, ka prasījums var būt viens un konkurence pastāv tikai starp prasījuma pamatojumiem.
…