Tiesības var uzskatīt par augstāko sociālo vērtību, bet vienīgi tad, kad to principi un normas realizējas dzīvē, kad tās realizējas sociālās saskarsmes darbībās. Tās ir sarežģīta, daudzpusīga un svarīga sabiedriska parādība. Tiesiskā sabiedrībā tauta no vienas puses un valsts no otras uzņemas saistības „sekot” tiesībām. Ar tiesībām kā juridisku kategoriju ik dienas nākas saskarties gan praktizējošam juristam, gan tiesību teorētiķim. Viens no galvenajiem tiesību rašanās faktoriem ir indivīda un sabiedrības problēma, viņu savstarpējo attiecību pareiza noregulēšana, kas ir visas sabiedrības pastāvēšanas pamats. Aktuāla un laikietilpīga darbība, kas jāveic tiesību piemērotājam ir tiesību normu piemērošanas process, kas iedalās vairākās stadijās. Šā referāta mērķis ir noskaidrot tiesību piemērošanas procesu, tā stadijas un tiesību normu iztulkošanu.
Juridisko terminu vārdnīcā noteikts, ka tiesību normas ir „tiesību pamatšūnas, kas kopumā veido tiesību sistēmu; ir kompetentu valsts iestāžu noteikti vai sankcionēti vispārīga rakstura uzvedības noteikumi, kas izsaka valsts gribu, regulē sabiedriskās attiecības, un to izpildi garantē valsts”. No iepriekšminētā var secināt, ka tiesību norma ir vispārēja satura uzvedības noteikums, kas apveltī juridiskās un fiziskās personas (tiesību subjektus) ar tiesībām un pienākumiem, kurus neirvērojot, paredzēta atbildība. Tiesību norma ir galvenais tiesību sistēmas elements, kura izpildi nodrošina valsts.…