Tiesības ir sarežģīta, daudzpusīga un svarīga sabiedriska parādība. Tās ir visiem saistoša uzvedības normu sistēma, kas izteikta likumos un citos valsts atzītos avotos, kas regulē sabiedrības un indivīda savstarpējās attiecības un ir tiesiskas vai prettiesiskas darbības novērtēšanas obligāts kritērijs, kas balstās uz brīvības, taisnības un vienlīdzības principiem.
Gandrīz tikpat veca kā filozofija ir jautājums par tiesību izpratni. Ar tiesībām kā juridisku kategoriju ik dienas nākas saskarties gan praktizējošam juristam, gan tiesību teorētiķim.
Par tiesībām, tāpat kā par valsti un mīlestību, domāts, runāts un rakstīts sen, ilgi un daudz, taču vēl joprojām nav izdevies atrast vienīgo, pareizo un visaptverošo šo jēdzienu izskaidrojumu un definējumu. Strīdi par tiesību izpratni ir nebeidzami un turpinās arī šodien, vēl joprojām tiek izteikti dažādi uzskati.
Ar tiesību izpēti nodarbojas vairākas zinātnes- vispārīgā tiesību teorija, tiesību filozofija un citas, taču vēl aizvien nav vienveidīgas tiesību definīcijas, pastāv dažādas tiesību koncepcijas un šajā jomā izteikti daudzveidīgi uzskati. Tiesības ir integratīvs un universāls indivīdu un sabiedrības dzīves pašregulācijas līdzeklis, tāpēc tās nevar būt iekšēji vienveidīgas. Svarīgākais iemesls tam ir fakts, ka cilvēku dzīve ir ļoti daudzveidīga un prasa tās pašregulācijai izmantot šī līdzekļa daudzas modifikācijas. Bez tam, vēsturiskās attīstības gaitā nepārtraukti mainās, cilvēku dzīve kļūst savādāka un līdz ar to rodas nepieciešamība pēc izmaiņām tiesībās, to saturā un struktūrā.
Viens no galvenajiem tiesību rašanās faktoriem ir indivīda un sabiedrības problēma, viņu savstarpējo attiecību pareiza noregulēšana, kas ir visas sabiedrības pastāvēšanas pamats. Jau senajā Grieķijā aktuālākais jautājums bija par to, kā organizēt taisnīgu valsts iekārtu un kā noregulēt attiecības starp indivīdu un sabiedrību.
Svarīgākais moments tiesību attīstībā un izpētē ir fakts, ka katrā indivīdā mājo divējādas tieksmes- egoistiskās un altruistiskās. Egoistiskās tieksmes vērstas un pašu indivīdu, uz viņa paša vēlmju īstenošanu, bet altruistiskās tieksmes vērstas uz sabiedrības vajadzību apmierināšanu, kad cilvēks domā arī par saviem līdzcilvēkiem, apkārtējo sabiedrību. Tieši šīs indivīda īpašības nodrošina ar sabiedrības eksistenci, stiprina tās vienotību un individualitāti vienlaicīgi. Līdz ar sabiedrības attīstību nostiprinās morāles normas, kas arī ir pamatā tiesību izpratnei.
Neskatoties uz zinātnieku uzskatu dažādību, visi ir atzinuši tiesību nepieciešamību sabiedrībā. Lai sabiedrība pielietotu un aizstāvētu savas tiesības realitātē, ir jāvadās no tā, ka jēdziens tiesības nav neizskaidrojams. Tiesību pētījumi laika gaitā ir bagātinājušies ar jaunām atziņām.
Tiesības, to būtību izprot dažādi. Parastais priekšstats par tiesībām visbiežāk saistīts ar tiesību izpratni subjektīvā nozīmē. Tās ir tiesības, kas pieder konkrētam subjektam, un viņš ar tām var brīvi rīkoties, citām personām neiejaucoties viņa darbībā. …