Normatīvo aktu ievērošanas, izpildes un piemērošanas procesā bieži var pārliecināties par dažādām nesakārtotības izpausmēm. Viena no lielākajām to vidū ir tiesību normu pretruna jeb kā to citādi dēvē – kolīzija.
Tiesību normu kolīzijas sekas ir iespaidīgas un postošas, tās traucē normālai sakārtotai tiesību sistēmas darbībai, nereti aizskar pilsoņu tiesības, ietekmē tiesiskā regulējuma efektivitāti, likumības un tiesiskuma stāvokli, kā arī sabiedrības tiesību izpratni un kultūru. Tās rada neērtības tiesību piemērošanas praksē, sarežģī ierindas cilvēkiem normatīvo aktu izmantošanu un kultivē tiesisko nihilismu.
Pasaulē tiesību normu kolīzija nav jauna – tā pastāvējusi jau kopš romiešu laikiem un renesanses Eiropā un atrodama arī šodien katras valsts tiesību sistēmā, jo absolūti pilnīgas un ideālas tiesību sistēmas nekur pasaulē nav. Jautājums ir tikai – cik pretrunu daudz un cik sekmīgi tās tiek risinātas.
Diemžēl, Latvijas tiesību teorijas zinātnē jautājums par tiesību normu kolīziju tikpat kā nav pētīts, vismaz avotos ir maz informācijas par kādām aktivitātēm šajā jomā. Izveidojušos situāciju, domājams, noteicis apstāklis, ka tiesību normu kolīzijas problemātika kļuva īpaši aktuāla tikai transformējot tiesību sistēmu uz Latvijas kā patstāvīgas, demokrātiskas valsts tiesību sistēmu. Turpretī Krievijas Federācijā, kur kolīzijas ir biežāk sastopamas, izveidojusies pat jauna tiesību zinātnes nozare – konfliktoloģija.
Juridiskajā literatūrā var lasīt par dažāda veida pretrunām – vērtējuma pretrunas, teoloģiskās pretrunas, tiesību normas pretrunas u.t.t.
Ņemot vērā, ka vienam pretrunas veidam dažādu autoru darbos tiek lietota atšķirīga terminoloģija, nepieciešams dot tiesību normu kolīzijas definīciju, uzskaitīt, kādi ir tiesību normu kolīzijas veidi, norobežot tiesību normu kolīzijas no citām juridiskajām kolīzijām, jo tās ir visai līdzīgas.…
