Lai arī cik uzmanīgi likums būtu izstrādāts, tomēr dzīve, kuras gadījumiem likums domāts, nerēķinās ar likuma tekstu un sagādā grūtības likuma piemērošanā. Sevišķi tas sakāms, ja likumā tekstā ir viena vai vairākas likuma iztulkošanas vai likuma interpretācijas iespējas, kas jāievēro tiesai, izspriežot konkrētu gadījumu.1
Tiesību tekstu iztulkošana ir viens no juristu intelektuālā darba teorētiski piesātinātākajiem veidiem, kas dod pamatu to dēvēt par zinātniski pētniecisku darbu, it īpaši jomā, "ko likumdevējs būtu gribējis teikt jaunā lietu kārtībā", tas ir, ja sociālās dzīves realitāte ir radikāli mainījusies. Karls Savinji un vairāki citi tiesību teorētiķi to dēvēja arī par mākslu, jo tā ir "brīva gara darbība". Iztulkošana ir radoša atziņa; tā ir "ar noteiktām metodēm veikta patiesības atrašanas māksla", "māksla likuma saturu un jēgu savā būtībā padarīt saprotamu un atzītu".2 Arī kritērijs "skaidrs" vai "neskaidrs" ir pārāk nenoteikts, lai to varētu lietot juridisko procesu apzīmēšanai, Kas vienam, pateicoties viņa juridiskajai kvalifikācijai, var likties skaidrs, citam var būt neskaidrs. Un otrādi- jo augstāka kvalifikācija un plašākas zināšanas, jo vairāk var rasties šaubu un neskaidrību.3
Tēmu - Tiesību normu iztulkošanas jēdziens, veidi un paņēmieni - izvēlējos tāpēc, ka tiesību normu iztulkošana ir bijusi aktuāla visu tiesību normu pastāvēšanas laiku, kā arī tāpēc, ka personīgajā juridiskajā praksē nemitīgi būs jāsaskaras ar tiesību normu iztulkošanu.
Šā darba mērķis ir noskaidrot tiesību normu iztulkošanas veidus, šo veidu vispārīgos nosacījumus LR likumdošanas aktos.…