SECINĀJUMI
Kamēr tiesību norma nav iztulkota, tikmēr nav iespējama tiesību normu piemērošana. Bet, ja iztulkošanas rezultātā nav iespējams nonākt pie rezultāta, tādēļ ka konkrētais gadījums nav likumā noregulēts, kā nākamais solis seko tiesību tālākveidošana.
Tiesību normas iztulkošanas nozīme ir svarīgs tiesību normas efektīvas realizācijas priekšnosacījums. Ja tiesību norma ir kvalificēta, tad tā nodrošina vienveidīgu normas izpratni, kā arī dod iespēju novērst likumdošanas nepilnības. Savukārt, nepareiza tiesības normas iztulkošana var būt par pamatu lēmumu atcelšanai vai izmaiņai, kas ir pieņemts uz nepareizi izprastas normas pamata.
Tiesību normu iztulkotājam jādarbojas objektīvi un bez aizspriedumiem. Tekstu nevajag mainīt, bet gan attīsttīt to domu, kas jau ir pašā teksta saturā.
Tiesību normu var iztulkot ne tikai tās piemērotāji, bet arī politiķi, žurnālisti vai ikviena persona, kas nonākusi saskarē ar šo jautājumu.
Atkarībā no tā, kas veic tiesību normu iztulkošanu un kādas var būt juridiskās sekas, tās iedala vairākos veidos:
Oficiālā iztulkošana – iztulkošanu veic valsts institūcija vai amatpersona:
• Autentiskā iztulkošana – normas radītājs interpretē normu, ko pats izdevis;
• Kazuālā iztulkošana – saistoša konkrētam gadījumam. Vispāratzīts līdzeklis tiesnešu tiesību izveidei;
Neoficiālā iztulkošana – cilvēku tieksme paust savu viedokli, vērtējumu:
• Doktrinālā iztulkošana – iztulkošanu veic tiesību zinātnieki;
• Ikdienišķā iztulkošana – normas tulkojums var ietekmēt tikai pašu iztulkotāju.
Iztukošanas pamatmetodes ir:
• Gramatiskā iztulkošanas metode;
• Sistemātiskā iztulkošanas metode;
• Vēsturiskā iztulkošanas metode;
• Teleoloģiskā iztulkošanas metode.
…