Tiesību normu interpretācijas metodes

Likuma mērķis (ratio legis), (objektīvā teleoloģiskā interpretācija) nosakāms:
1) Rezultatīvā interpretācija: ņemot vērā sabiedrības dzīvē, notikušās izmaiņas.
2) Demokrātiskā interpretācija: respektējot sabiedrībā dominējošos uzskatus par taisnīgu un netaisnīgu, atļaujamo un aizliedzamo.
3) Saistībā ar vispārīgiem un nacionāliem tiesību principiem.
4) Izmantojot judikatūru.
Sociālā interpretācija – tiesību normas vai tās elementu jēgas izzināšana saistībā ar sociālo vidi, kurā tā funkcionē.
Sociālās interpretācijas gaitā jēdzieniski loģiskā izpētē izmanto zināšanas par sociālajām reālijām, kuras sniedz socioloģija, tiesu statistika un kriminoloģija. Citu starpā interprets noskaidro normas jēgu saistībā ar viņam pieejamo informāciju šādos jautājumos:
1. Likumsakarības, kas izsekojamas normas realizācijas praksē;
2. Normas realizācijas sociālās sekas;
3. Normas un tās realizācijas prakses vērtējums sabiedriskajā tiesiskajā apziņā no taisnības kritērija viedokļa;
4. Tiesiskās kārtības līmenis sabiedriskās dzīves jomās, kas tieši vai netieši saistās ar attiecībām – normas regulēšanas priekšmetu;
5. Socioloģiskā informācija par jomu, kas attiecināma uz normas ietekmes sfēru.
Interpretācijas rezultāti
Ja interpretācijas rezultātā noskaidrotā normas teksta slēptā jēga un vārdiskais formulējums sakrīt, tad tiesību normu var interpretēt burtiski – precīzā saskaņā ar normas vārdisko formulējumu.
Ja normas vārdiskais formulējums pilnībā neizsaka normas slēpto jēgu, vārdiskā formula izprotama paplašināti, lai norma attiektos uz visām tām jomām vai uzvedības variantiem, kuri faktiski normā ir paredzēti (paplašinātā interpretācija).
…