Bieži nākas dzirdēt tādus izteikums kā “tiesību normas nedarbojas”, “likums nav iedzīvināts” vai arī “nav normas realizācijas mehānisma” utt. Tas tikai parāda to, cik samērā lieli “robi” ir tiesību nozarēs un mūsu sistēmā kopumā, kas, protams, ir iemesls dziļām pretrunām starp tiesību normām. Tāpēc svarīgi ir apzināties, to cik mūsdienu Latvijas apstākļos ir svarīga kvalitatīva tiesību normu interpretācija, kas var darboties kā iedarbīgs līdzeklis, lai novērstu un mazinātu normatīvajos aktos esošās pretrunas un citus trūkumus, un līdz ar to izmantojot interpretācijā ietverto iespēju, saskaņot tiesību normas ar sabiedrībā notiekošajām pārmaiņām, to skaitā veicināt arī tiesību normu attīstību atbilstoši sabiedrības dzīves mainošajiem apstākļiem. Derētu atzīmēt, kā to skaidro Edgars Meļķisis savā darbā “Tiesību normu interpretācija”, ka juridiskajā nozīmē ar “tiesību normu interpretāciju tiek saprasts specifisku metožu un paņēmienu kopums, kura pielietošana tiesību normu piemērošanas procesā ir ļoti nepieciešama, ne tikai, lai iespējami objektīvāk atklātu to saturu, izprastu to jēgu un sociālos mērķus, bet lai arī sekmētu normas piemērošanu atbilstoši tiesību sistēmas, taisnības un tiesību principiem, kā arī sociālai realitātei”.
Jāsecina, ka tiesību normu interpretācijai ir ļoti plašas iespējas. Lai viss interpretācijas process neaizietu pašplūsmā, tad tas ir stingri jānoregulē ar tiesību normu interpretācijas paņēmienu palīdzību.
Darba autora mērķis ir aplūkot daudzveidīgos tiesību normu interpretācijas metodes, lai gūtu priekšstatu par mūsdienu likumdošanas interpretācijas veidiem, par tām institūcijām, kuru kompetencē ietilpst tiesību normu interpretācija. Turpretim, jāpiemin, ka interesants likās fakts, ka ar tiesību normu iztulkošanu nodarbojas tiesību zinātnieki un zinātniskās pētniecības iestādes.
Tāpat vērojams tas apstāklis, ka, lai varētu pielietot kādu interpretācijas paņēmienu, tad jānoskaidro, pie kuras paņēmienu grupas konkrētā norma pieder. Tādējādi jāpēta, vai būs jāsaskaras ar normas jēgas noskaidrošanu, valodas pielietojumu un tās gramatisko pielietojumu, kādam dzīves gadījumam dotā norma ir radīta, vai būs nepieciešams izmantot loģikas likumus un paņēmienus, kā arī tas apstāklis, kura iestāde, organizācija, advokāti vai juristi nodarbosies ar šo problēmu.…
