Tiesību normu interpretācijas metodes

1. Par jēdzienu “interpretācija”.
Lai cik arī normatīvais akts būtu precīzi un pamatīgi izstrādāts, tomēr dzīve, kuras gadījumiem un notikumiem jebkurš likums vai normatīvs akts ir domāts, nerēķinās ar likuma tekstu. Rodas grūtības likuma piemērošanā. Tad ir iespējams piemērot dažādas likuma iztulkošanas jeb interpretācijas iespējas, kas jāievēro lēmējvarai katrā konkrētā gadījumā.
Prof. Dr. iur. V. Sinaiskis saka: “Likumu iztulkošana vispār un civilo atsevišķi, patiesībā, nav nekas cits, kā šo likumu pielietošana pienācīgā viņu izpratnē. Tātad skaidrs, ka arī pati likuma iztulkošanas problēma izvēršas jautājumā par likuma izpratni, t.i., par viņu pienācīgu izpratni.”1
Latviešu valodā šis jēdziens tiek izteikts ar terminiem – tulkošana, iztulkošana, interpretācija (krieviski – tolkovaņije, istolkobaņije, vāciski – die Auslegung, die Interpretation, angliski – translation, interpreting, interpretation). Tā vārdiem “tulkošana” un “iztulkošana” ir vairākas un plašākas nozīmes, piemēram, izteikt ko citā valodā, pārtulkot. Bet vārds interpretācija ietver sevī iezīmes, kas uzkrātas interpretācijas teorijā un tiesu praksē ilgstošā vēstures gaitā, līdz ar to vārds “interpretācija” it kā precīzāk izsaka manis apskatītā procesa jēgu un būtību.…