Interpretācijas metožu iedalījums un raksturojums.
Pirms runāt par tiesību normu interpretācijas metodēm, jānoskaidro, ko nozīmē termins tiesību normu interpretācija. Tā ir likumdevēja izdotajos likumos un normatīvajos aktos ietvertās gribas noskaidrošana, lai tiesību normu pareizi saprastu un piemērotu to konkrētajā gadījumā. Tiesību normas interpretācijas jeb iztulkošanas nepieciešamība rodas tādēļ, ka jebkura tiesību norma ir likumdevēja vai cita normas izdevēja mērķtiecīgas darbības rezultāts, jaunrades akts, un normu radītājam tāpat kā ik vienam runātājam vai rakstītājam, vārdi un pats teksts ir tikai līdzeklis, lai izteiktu savu domu, kurā ietverts konkrēts saturs, konkrēta griba, kuru iespējams reproducēt.1 Ne vienmēr formulējot normā ietvertos priekšrakstus, izdodas atrast precīzākos terminus, izveidot pašu precīzāko izteiksmes formu, gadās pat kļūdas. Pie tam jāņem vērā arī valodas daudznozīmība (semantika) – vienam vārdam vai vārdkopai varbūt pat vairāk kā desmit nozīmes.
Vēl viens no tiesību normu interpretācijas iemesliem ir to vispārējais, abstraktais raksturs. Tiesību normas ir domātas atkārtotai pielietošanai, tās tiek attiecinātas uz neierobežotu personu loku, taču piemērošana jāveic katrā atsevišķā dzīves situācijā, attiecinot vispārējo tiesību normu uz konkrēto gadījumu.
…